Latvijas dalību ES pozitīvi vērtē 26%, negatīvi – 34%

Neitrālu atbildi "ne laba, ne slikta lieta" novembrī izvēlējušies 38,2 % aptaujas dalībnieku (augustā 38,7 %).

Latvijas dalību ES par "labu lietu" biežāk nekā caurmērā atzinuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, aptaujātie, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, pētījuma dalībnieki ar vidēji zemiem un augstiem ienākumiem, Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.

Latvijas dalību ES kā "sliktu lietu" biežāk vērtējuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, krievvalodīgie, aptaujātie ar vidējiem ienākumiem, Kurzemē dzīvojošie Respondenti Kurzemē caurmērā biežāk snieguši gan pozitīvus, gan negatīvus vērtējumus, bet retāk atzīmējuši, ka dalība ES ir "ne laba, ne slikta" lieta.

Lūgti novērtēt savu zināšanu līmeni par ES skalā no 1 ("nezināt neko") līdz 10 ("ļoti labas zināšanas"), iedzīvotāji bija noskaņoti visai kritiski – lielākā daļa atzīmēja atbildes no 3 līdz 5 (attiecīgi: 19%, 20% un 18%).

Kopumā tikai nedaudz vairāk kā 1% iedzīvotāju uzskatīja savas zināšanas par ļoti labām (9 un 10), savukārt kopumā nedaudz vairāk kā 10% tās vērtēja kā vājas (1 un 2). Vidēji iedzīvotāju zināšanu par ES pašvērtējums ir 4,48.

Dati liecina, ka augstāku novērtējumu savām zināšanām par ES snieguši jaunieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, respondenti ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, Rīgā dzīvojošie un tie pētījuma dalībnieki, kuri pozitīvi vērtē Latvijas dalību ES. Savukārt caurmērā zemāku savu zināšanu novērtējumu deva iedzīvotāji, kuri vecāki par 65 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, krievvalodīgie, respondenti bez Latvijas pilsonības, nestrādājošie, grupas ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, lauku novados aptaujātie un tie, kuri ir kritiski noskaņoti pret Latvijas dalību ES.

Saskaņā ar pētījuma datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (47%) ir dzirdējuši par Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Vairāk nekā 20% respondentu norādīja, ka ir dzirdējuši arī par tādām institūcijām, kas saistītas ar ES jautājumiem, kā Eiropas Savienības informācijas punkti pilsētu centrālajās bibliotēkās (28%), Saeimas ES informācijas centru (25%) un Eiropas Kustību Latvijā (22%). To, ka ir dzirdējuši par Eiropas Parlamenta informācijas biroju, minēja 18% aptaujāto, un 14% bija dzirdējuši par Eiropas Savienības informācijas bibliotēku.