Pēc ST lēmuma Černobiļas AES dalībnieku pensijām papildu vajadzēs 174 400 latu  (1)

LM skaidro, ka AES dalībniekiem invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz 1999.gada 31.decembrim un aprēķinātas kaitējuma atlīdzības apmērā, tika pārrēķinātas tikai tajos gadījumos, ja mainījās darbspēju zaudējuma pakāpe. Pensijas tika pārrēķinātas, ņemot vērā par jaunu noteikto darbspēju zaudējuma pakāpi procentos un vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošiem iepriekšējā ceturksnī.

Raugoties no individuālā viedokļa, ST spriedums nav vērtējams viennozīmīgi, uzsver LM. Ieguvēji būs tie Černobiļas AES dalībnieki, kuriem invaliditātes grupa tika piešķirta uz mūžu, lai gan viņu pensijas līdz 2008.gada oktobrim arī tika indeksētas. Vidēji šiem pensionāriem 2010.gadā pensijas apmērs palielināsies par 15,28 latiem.

Taču būs arī zaudētāji, atzīst LM. Pensijas aprēķinā viens no galvenajiem rādītājiem ir vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošiem, kas no 2000.gada līdz 2008.gadam palielinājās, savukārt kopš 2009.gada ir vērojams pretējais - algu samazinājums. Tā, piemēram, vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošiem 2009.gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 4.ceturksni samazinājās par 110 latiem jeb 18%. Arī 2010.gadā, pēc Finanšu ministrijas prognozēm, būs vērojams algu kritums.

Tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos, pārrēķinot pensiju, tās apmērs samazināsies. Piemēram, ja kopš 1999.gada 16.aprīļa personai bija noteikta 2.grupas invaliditāte un 70% darbspēju zaudējums, bet 2007.gada 11.decembrī personai tika noteikts 79% darbspēju zaudējums, tad, veicot pensijas pārrēķinu, tās apmērs līdz pat šim brīdim bija 334,17 lati. Taču pēc ST sprieduma izpildes pensijas apmērs samazināsies par 18,12 latiem.

2009.gada decembrī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz 1999.gada 31.decembrim, izmaksāja 1870 personām, un vidējais pensijas apmērs bija 196,27 lati. Savukārt Černobiļas AES dalībnieku, kuriem pensija tika piešķirta pēc 2000.gada 1.janvāra, skaits 2009.gada decembrī bija 947 cilvēki un vidējais pensiju apmērs - 93,38 lati, uz kuriem ST spriedums neattiecas.

Jau ziņots, ka ST par pamatlikumam neatbilstošu atzinusi Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu 1.punkta pirmo teikumu, nosakot, ka tas nav spēkā no 2010.gada 1.jūlija.

Minētā norma noteic, ka invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas minētajām personām piešķirtas līdz likuma spēkā stāšanās dienai, pārrēķinātas netiek, izņemot gadījumu, kad personai mainās darbspēju zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma pakāpe, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums ir stājies spēkā 2000.gada 1.janvārī, un tas noteic sociālās garantijas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, viņu apgādībā esošajām personām un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām.

Pieteikumu ST iesniedza 20 Saeimas deputāti, norādot, ka apstrīdētā norma rada situāciju, ka daļai personu kaitējuma atlīdzība tiek aprēķināta, ņemot vērā vienīgi 1999.gada vidējo bruto darba samaksu, kamēr pārējiem atlīdzība tiek pārrēķināta, vadoties no attiecīgā gada rādītājiem.

Kā informēja Kovalevska, ST atzina, ka apstrīdētā norma sākotnēji aizsargāja to personu tiesisko paļāvību, kurām invaliditātes pensija piešķirta pirms likuma spēkā stāšanās, jo, piemērojot likumā noteikto aprēķina sistēmu, pensijas būtu bijis jāsamazina.

Taču tagad ir radusies situācija, ka tām personām, kurām pensija tiek pārrēķināta saistībā ar invaliditātes smaguma vai darbspēju zuduma izmaiņām, aprēķinā tiek ņemta vērā mēneša vidējā bruto darba samaksa pārrēķināšanas brīdī.

Ņemot vērā, ka kopš likuma spēkā stāšanās brīža vidējā darba samaksa ir ievērojami mainījusies, pensijas apmērs ir manāmi atšķirīgs un faktiski personas pensijas apmērs ir atkarīgs nevis no veselības stāvokļa, bet no brīža, kad pensija ir piešķirta vai pēdējo reizi pārrēķināta, konstatējusi ST.

ST secinājusi, ka apstrīdētā norma sākotnēji sasniedza tās leģitīmo mērķi: aizsargāt to personu tiesiskās intereses, kurām invaliditātes pensija piešķirta līdz likuma spēkā stāšanās brīdim, un nepieļaut piešķirto pensiju samazināšanos.

Taču patlaban norma vairs nav piemērota mērķa sasniegšanai un neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, konstatējusi ST.