Majoros, Meierovica ielā 1 uzceltā ēka ir pirmā atjaunotās Latvijas valsts vēsturē, kas būvēta no jauna, ievērojot plānojuma vadlīnijas un mūsdienu prasības tiesā. Iepriekš jauna ēka būvēta tikai Administratīvajai tiesai, taču tās telpu iekārtojumam īpašas prasības netika izvirzītas. Savukārt Tiesu nams Abrenes ielā tapa, pārbūvējot vecu ēku, portālam "Delfi" pastāstīja Tiesu namu aģentūras (TNA) finanšu direktors Māris Meņģelsons.
Lai jaunā ēka nonāktu TNA pārziņā, aģentūra aizņemsies 2,9 miljonus latu no Latvijas Hipotēku un zemes bankas. Tas nepieciešams, jo saskaņā ar līgumu ēku par saviem līdzekļiem cēla un zemi iegādājās būvnieks SIA "RRB Celtniecība". Aizņemtos līdzekļus TNA plāno atmaksāt 10 gados, naudu iegūstot no iekasētajām nomas maksām, kuras maksās ēkas lietotāji – Jūrmalas tiesa, prokuratūra un Zemesgrāmatas nodaļa, pastāstīja Meņģelsons.
Saskaņā ar valdībā 2008.gadā apstiprināto informatīvo ziņojumu nomas maksa ēkā plānota 17,64 lati par kvadrātmetru mēnesī, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kopējā nomas maksa visai ēkai būs 638 576 lati gadā, ieskaitot PVN.
Jaunās Jūrmalas tiesas ēkas tapšanas vēsture ir ilga un sarežģīta. 2000.gada decembrī Jūrmalas dome par piemērotāko vietu tiesas ēkas celtniecībai atzina zemesgabalu Pilsoņu ielā 12. 2001.gada janvārī par labu Jūrmalas pilsētas tiesas ēkas celtniecībai šajā vietā lēma arī Jūrmalas pilsētas zemes komisija, bet 2001. gada maijā šo zemesgabalu ierakstīja zemesgrāmatā uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā.
2002. gada nogalē noslēdzās Jūrmalas tiesas ēkas projekta skiču konkurss. Projekts paredzēja vienā ēkā apvienot divus savstarpēji nesaistītus korpusus – tiesas un tiesnešu telpas un telpas ar tieslietām saistītām institūcijām. Iecerētas arī divas atsevišķas ieejas un pazemes autostāvvieta. Izstrādājot projektu, ņemtas vērā arī konkrētā zemesgabala un Jūrmalas pilsētas apbūves īpatnības, lai ēka veiksmīgi iekļautos apkārtējā ainavā.
Tomēr 2003.gadā pēc publiskās apspriešanas Jūrmalas dome lēma neļaut būvēt tiesas namu Pilsoņu ielā. Pret tiesas un prokuratūras atrašanos šajā vietā iestājās daudzi jūrmalnieki, bažījoties, ka nama "klienti" no noziedzīgajām aprindām var apdraudēt netālu esošās skolas audzēkņus.
Dome piedāvāja Tieslietu ministrijai ēku būvēt Edinburgas prospektā 31 vai Dārzkopības ielā 19, taču toreizējais tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (JL) un Tieslietu ministrijas speciālisti uzskatīja, ka abi piedāvātie zemes gabali nav piemēroti tiesas ēkas būvniecībai. Edinburgas prospektā būtu jānojauc koka apbūve un jāizcērt koki, savukārt Dārzkopības iela atrodas nomaļā un iedzīvotājiem grūti sasniedzamā vietā. Tieslietu ministrija arī norādīja, ka Pilsoņu ielas projektā jau ieguldījusi septiņus tūkstošus latu.
Tā kā abām institūcijām neizdevās vienoties, TNA vērsās tiesā, apstrīdot Jūrmalas domes lēmumu, un 2005.gadā Rīgas apgabaltiesa nosprieda, ka sūdzība ir pamatota, un uzlika domei par pienākumu to atcelt.
Tikmēr 2006.gada janvāra beigās tiesu nama būvnieks SIA "Postform Projekts Rīga" paziņoja, ka būvniecības izmaksu pieauguma dēļ 2002.gada konkursa piedāvājumā minētā cena neatbilst tā brīža celtniecības tirgus cenai. Tādēļ valdība 2007.gadā atļāva TNA sarunu procedūrā izvēlēties citu būvnieku, un 2008. gada marta sākumā TNA noslēdza līgumu ar uzņēmumu "RRB Celtniecība". Līgums paredzēja, ka būvniekam pašam jāpiedāvā TNA zemesgabals, uz kura celt ēku, un tā jābūvē par saviem līdzekļiem.
Jaunās ēkas kopējā platība ir 3016,7 kvadrātmetri. Jūrmalas tiesa izvietota 2266,7 kvadrātmetru platībā, Jūrmalas prokuratūra - 450 kvadrātmetros, bet Jūrmalas zemesgrāmatas nodaļa – 300 kvadrātmetru platībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
