Pasākums, kas notika Maskavas namā, bija turpinājums starptautiskai konferencei ar tādu pašu nosaukumu, kas 2009.gada septembrī notika Viļņā, pieminot pakta 70. gadadienu. Grāmatā apkopoti diskusijas dalībnieku referāti. Starp autoriem ir arī ar skandalozu slavu apveltītais Krievijas vēsturnieks Aleksandrs Djukovs, bet Latviju pārstāv Baltijas vēsturisko un sociālpolitisko pētījumu centra direktors Viktors Guščins.
Guščins bija arī ceturtdien notikušās prezentācijas moderators. No Lietuvas bija ieradusies plaša delegāciju, tostarp kreisais politiķis Aļģirds Paleckis un Lietuvā dzīvojošo antihitleriskās koalīcijas veterānu organizācijas līderis Jūlijs Deksnis.
Pluķis prezentēja arī savu grāmatu "Melnais un baltais. Kur taisnība?", kurā apkopoti viņa raksti Lietuvas "opozicionārajā presē". Kā pastāstīja pats autors, viņa mērķis bija saprast, kas Baltijas valstīs notika pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Pluķis secinājis, ka okupācija neesot notikusi, jo notika vēlēšanas un varas maiņa bijusi leģitīma. Grāmatā viņš atmaskojot arī mežabrāļus, kas patiesībā bijuši slepkavas, un arī Lietuvas neatkarības atjaunošanas iniciatoru "provokācijas", kuru dēļ 1991.gada janvārī notikusi asinsizliešana pie Viļņas televīzijas centra.
Pasākuma vadītājs Guščins uzsvēra, ka konference bija ne tik daudz par pašu Molotova-Ribentropa paktu, bet gan par "jautājumiem, par kuriem nez kāpēc nerunā". Kā piemēru viņš minēja to, ka Latvijai un Igaunijai arī bijis parakstīts neuzbrukšanas pakts ar Vāciju. "Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka tam arī bijuši slepenie protokoli, kas paredzēja Latvijas un Igaunijas uzbrukumu Padomju Savienībai vienotā frontē," sacīja Guščins. Tāpēc viņu domubiedriem esot jāveic "plānveida darbs vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai".
Bijušais Viļņas vicemērs Paleckis paziņoja, ka Baltijas valstu nacionālistiski tendētajai elitei "atbalsta punkts ir 1939.gads, bet mēs redzam, ka pie 1940.gada valstis noveda sociālekonomiskie apstākļi". Tolaik bijusi dilemma – PSRS vai Vācija, un tika izdarīta pareizā izvēle, uzskata Paleckis.
Savukārt Latvijas Antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens satraucās, ka visā Eiropā ir spēki, kas vēlas pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, mēģinot pielīdzināt nacismam staļinismu. "Tā dēļ latvieši, kas karojuši pret Hitleru, jūtas neērti par to stāstīt," novērojis Korens.
Molotova-Ribentropa pakts ir pazīstams arī kā Hitlera-Staļina pakts vai Nacistu-Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Oficiāli tas bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
