Aizbildinoties ar vēlmi apiet likumu, deputāti neatbalsta plašākus vēlēšanu tēriņu ierobežojumus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedza priekšlikumu turpmāk priekšvēlēšanu tēriņu griestos ieskaitīt arī šādus izdevumus: visu veidu reklāmas materiālu sagatavošanu; vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu; kustamas un nekustamas mantas īrēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām; laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām.

Pašlaik partiju tēriņu limiti attiecas uz reklāmas izvietošanu televīzijā un radio, laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos periodiskajos izdevumos, internetā, izņemot politiskās partijas mājas lapu, telpās un publiskajās vietās neatkarīgi no īpašuma piederības, pasta pakalpojumu izmantošanu, labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus. Priekšvēlēšanu tēriņu limits ir aptuveni 570 000 latu.

Centra "Providus" politikas pētniece Iveta Kažoka komisijā atsaucās uz savulaik Saeimas Juridiskā biroja vadītāja priekšlikumu tēriņu iekļaušanai griestos ievērot principu "dārgi" un "ļoti uzkrītoši". Lieta, par ko pērn "Providus" sūdzējušies vairāki cilvēki, bija milzīgais pastkastēs samesto bukletu daudzums, taču šobrīd partijas tos var drukāt neierobežotā skaitā, skaidroja Kažoka.

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atzina, ka pēc pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām birojs saņēmis pārmetumus, ka priekšvēlēšanu izdevumos netiek ieskaitīti tādi lieli pasākumi, kā, piemēram, LPP/LC sarīkotā "tikšanās ar vēlētājiem" "Arēnā Rīga". Viņš pieļāva, ka vēl jāspriež par to, kā šādi pasākumi nodefinējami, jo mazu lauku klubu īrēšana varbūt nebūtu iekļaujama tēriņos, pieļaujot, ka kritērijs būtu tam tērētā summa. Komisijā gan izskanēja viedoklis, ka tad, lai "palīstu" zem sliekšņa, pasākumi tiktu dalīti daļās, jo līdzīgi notiek ar publiskajiem iepirkumiem.

Ārpusfrakciju deputāts Jānis Lagzdiņš norādīja, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt tikai tad, ja KNAB varētu izkontrolēt tā ievērošanu, jo "par butaforisku priekšlikumu balsot nav jēgas". "Partijas vienosies par dubulto grāmatvedību un izdomās visdažādākos paņēmienus, lai apietu šos noteikumus," sacīja Lagzdiņš.

Savukārt PCTVL rosināja limitētos izdevumos papildināt tikai ar telpu īrēšanu vēlēšanu kampaņai, jo, kā sēdē skaidroja frakcijas konsultants Andris Tolmačovs, pārējie izdevumi no KNAB priekšlikuma "attiecas uz darba algām, un radošie cilvēki izdomās, kā tās noformēt mazākas".

Vilks gan komisijā aizrādīja, ka "šobrīd mēs Saeimā, likumdevējā runājam par to, ka, ieliekot ierobežojumus, partijas obligāti krāpsies." Viņš uzsvēra, ka likumi tomēr tiek pieņemti arī labā ticībā par to ievērošanu. Komisijā KNAB priekšlikums atbalstu neguva, vairumam deputātu atturoties par to balsot.

Komisija noraidīja arī priekšlikumus samazināt priekšvēlēšanu izdevumu griestus, neatbalstot ne "Jaunā laika" un "Pilsoniskās savienības" ierosinājumu to samazināt divkārt, ne KNAB piedāvāto samazinājumu par 37,5 procentiem.

Lagzdiņš norādīja, ka šādi priekšlikumi radot šķietamību, ka tiek mazināta naudas ietekme uz politiku, taču daudz sliktāk būšot, ja kampaņām nauda tiks dota politiķiem un arī tērēta neoficiāli, piemēram, maksājot medijiem.

Kažoka norādīja, ka, domājot par pēcvēlēšanu situāciju, būs jāmeklē risinājumi, kā samērot valsts finansējumu partijām, kas pašreizējā projekta versijā varētu sasniegt 100 tūkstošus latu, ar reklāmas kampaņām tērējamo summu, kas šobrīd pārsniedz pusmiljonu latu. Viņa norādīja uz trim iespējamajiem risinājumiem: mazināt tēriņu "griestus", palielināt valsts finansējumu vai arī ierobežot televīzijā un radio atļauto priekšvēlēšanu reklāmu daudzumu.

Vilks pēc komisijas sēdes portālam "Delfi" atzina, ka samazināt partiju atkarību no naudas vislabāk varētu, ierobežojot atļauto politisko reklāmu raidlaiku elektroniskajos medijos.

Martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz partiju finansēšanu no valsts budžeta. Grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska, mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti, tādējādi atrisinot praksē identificētās problēmas, kas attiecas uz partiju finansēšanu.

Ar likumprojektu tiek noteikts, ka partija var tikt finansēta no valsts budžeta, saņemot 50 santīmus par katru saņemto vēlētāja balsi, ja par to iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par 2 procentiem vēlētāju, kā arī paredzēta valsts budžeta finansējuma pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība, gadījumi, kas valsts budžeta finansējumu partijai nepiešķir vai pārtrauc, vai aptur tā izmaksu.

Tieslietu ministrija norādīja, ka tieši 50 santīmi kā summa, kas maksājama par vienu balsi, ir noteikta, balstoties uz pašreizējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Proti, par partijām, kas saņēma vairāk nekā 2% vēlētāju atbalstu, bija nodotas gandrīz 855 000 balsu, tādējādi šīm partijām kopumā ik gadu pienāktos turpat 427 350 lati.