Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, izcils valsts nozīmes 13.-20.gadsimta kultūras piemineklis. Baznīcai ir arī muzeja funkcijas, tā ir koncertzāle, valstij nozīmīgu pasākumu organizēšanas vieta. Rīgas Doms ir valsts prestiža objekts.
No 13.gadsimta līdz 1551.gadam Rīgas Doms bija arhibīskapa īpašums, katolicisma centrs. No1551. līdz 1888.gadam Rīgas Doms bija Rīgas pilsētas īpašums, jo 1551.gadā tika nopirkts no baznīcas. No 1888.gada Rīgas Doms ir baznīcas īpašums, ierakstīts zemesgrāmatā uz Doma baznīcas vārda.1923.gada 23.aprīlī Saeimas pieņemtais likums piešķir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapam lietošanas tiesības uz Rīgas Doma baznīcu un tai piederošām ēkām un laukumiem.
1931.gadā ar Valsts prezidenta lēmumu tika izsludināta tautas nobalsošana par Doma baznīcas atsavināšanu valsts īpašumā. Vajadzīgais kvorums netika iegūts - par šo priekšlikumu balsoja tikai 31,26%. 1934.gada likums par Doma baznīcu nosaka, ka Doma baznīcas dievnams ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, tai ir savs pārvaldes orgāns, kuram piekrīt pārvaldīt baznīcas kustamo un nekustamo mantu.
Kopš 1959.gada Rīgas Doms ar LPSR Ministru Padomes rīkojumu tika nodots Kultūras ministrijas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja bilancē. Ar 1962.gada LPSR kultūras ministra pavēli Rīgas Doms apstiprināts kā muzeja filiāle, un tajā Valsts filharmonijai tiek atļauts organizēt koncertus.
Rīgas Doma saglabāšanā valsts 40 gadu laikā ir ieguldījusi nozīmīgus finansu līdzekļus. Divas reizes ir veikts iekštelpu kosmētiskais remonts, atjaunots ērģeļu apakšējais balkons, divas reizes ir veikta ērģeļu restaurācija, restaurētas Rīgas Doma ziemeļu un dienvidu puses logu vitrāžas, ieklāts jauns kapara skārda jumta segums un uzstādīts jauns vējrādis - gailis, kā arī veikti citi labiekārtošanas darbi.
Rīgas Doma izmantošanas laika procentuālais sadalījums ir: draudzei, konsistorijai un valstij tiek atvēlēti 35,6% laika, muzeja darbībai - 42,07%, Latvijas Koncertdirekcijas pasākumiem - 22,33% laika.
Rīgas Doma apsaimniekošanai nepieciešamo finansējumu ik gadus piešķir valsts saskaņā ar Kultūras ministrijā apstiprinātu ikgadēju budžeta tāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Tā kā pēdējo piecu gadu piešķirtais finansējums ir izdzīvošanas finansējums, kas sedz tikai visnepieciešamākās uzturēšanas izmaksas, tad aktuāls ir finansējums kapitālā remonta - restaurācijas darbu veikšanai visā Doma ansamblī, tai skaitā arī Rīgas Domā. Muzejs turpmāk nevar uzņemties atbildību par Rīgas Doma saglabāšanu izdzīvošanas finansējuma apstākļos. Valsts papildu finansējums ir steidzīgi nepieciešams avārijas remonta - restaurācijas darbiem Rīgas Domā, kam 2002.-2008.gadā nepieciešami Ls 2 146 568.
Lai atrisinātu Rīgas Doma juridiskās piederības statusa un apsaimniekošanas jautājumu, nepieciešams izstrādāt Rīgas Doma likumprojektu. Likumprojektā tiks atrunāta Rīgas Doma izmantošanas un ekspluatācijas kārtība, finansējums, valsts un baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā.
Valdības komiteja šodien izskatīja divus iespējamos Rīgas Doma juridiskā statusa variantus - ēku un zemi noteikt kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumu vai paturēt valsts īpašumā. Komiteja atbalstīja pirmo variantu.
Uz valdības sēdi Kultūras ministrijai jautājuma izskatīšanai sagatavotajai dokumentu paketei jāpievieno Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas viedoklis par komitejas izvēlēto risinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
