Likums noteic, ka projekta īstenošana tiek finansēta no "Latvijas kuģniecības" privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem, no ieņēmumiem par mobilo telekomunikāciju licenču izsolēm, kā arī no Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā un ieņēmumiem par valsts kapitāla izmantošanu.
Finansējumu bibliotēkas celtniecībai paredzēts gūt arī no ziedojumiem un dāvinājumiem, projekta īstenošanai paredzētas loterijas, kā arī ieņēmumiem no pašvaldību budžeta līdzekļiem un citiem finansējuma avotiem. Projekta īstenošanai nepieciešamo aizņēmumu galvos valsts.
Likums arī paredz, ka LNB Atbalsta fonds veiks ar šā projekta realizāciju saistītu informēšanas un līdzekļu vākšanas darbu Latvijā un ārvalstīs, pieņems projekta īstenošanai paredzētos ziedojumus un dāvinājumus un tos uzskaitīs.
Plānots, ka bibliotēkas celtniecībai izmantotā neatmaksājamā palīdzība, dāvinājumi un ziedojumi netiks aplikti ar muitas nodokli un citiem muitas maksājumiem. Paredzēts, ka projektu visos tā īstenošanas posmos apdrošina, veicot visu risku apdrošināšanu. Noteikts, ka valdība reizi gadā iesniedz Saeimai pārskatu par projekta īstenošanu. Likumam pievienots arī LNB vajadzībām nepieciešamais zemes plāns.
Jauno ēku, kuras projektu par velti jau 1991.gadā izveidoja slavenais arhitekts Gunārs Birkerts, iecerēts celt Pārdaugavā un tās arhitektoniskais risinājums ir stikla kalns jeb gaismas pils. Tajā plānots izveidot 1000 pilnībā aprīkotu darba vietu ar pieeju tradicionāliem informācijas resursiem, internetu un lokālām datu bāzēm.
Idejas par likumprojektu radās jau 1999.gadā, kad projekta aptuvenās summas tika lēstas ap 67 miljoniem latu. Sākotnēji bibliotēkas pirmo akmeni ielikt zemē bija paredzēts 2001.gada augustā.
UNESCO 1999.gada rudenī rezolūcijā pieņēma lēmumu, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts ir atbalstāms. Tas nozīmē, ka organizācija piedalīsies līdzekļu iegūšanā celtniecībai, vēršoties pie citām organizācijā esošajām valstīm.
Valdība likumprojektu pieņēma 2000.gada martā, bet šajā lēmumā bija paredzēti citi ienākumi celtniecībai. Saeima likumprojektu sāka vērtēt 2000.gada maija nogalē. Pašlaik bibliotēkas 5,5 miljonus vienību lielā kolekcija ir izvietota astoņās dažādās ēkās, no kurām viena ir avārijas stāvoklī un arī pārējās nav visai piemērotas bibliotēkas funkcijām. Tajā ir tikai 240 lasītāju vietu, bet tās ir vāji aprīkotas un nemodernas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
