Triju Baltijas valstu premjeri Baltijas Ministru padomes sanāksmē Visaginā vienojās palielināt rīcības koordināciju un savstarpējās konsultācijas kopējā nostājā lauksaimniecības jautājumos Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas sarunās.
Galvenie šo paplašināšanās sarunu punkti ir produkcijas kvotas un tiešie maksājumi. Sanāksmes pirmajā daļā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegācijas galveno uzmanību veltīja ES piedāvātajai lauksaimniecības politikai ES kandidātvalstīm, žurnālistus informēja Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš norādīja, ka jautājums par lauksaimniecības politiku, iestājoties ES, ir aktuāls visām trim Baltijas valstīm, kurām ir līdzīga situācija lauksaimniecības ražošanā. Bērziņš uzsvēra, ka galvenās Baltijas valstu pretenzijas pret ES piedāvāto lauksaimniecības politiku ir saistītas ar lauksaimniecības ražošanas apjomu analizēšanu, jo šie ražošanas apjomi tika aprēķināti pēc 2-3 gadus vecas statistikas, kas, ņemot vērā straujo attīstību, patlaban ir novecojusi.

Sanāksmes pirmajā daļā delegācijas pārrunāja arī NATO paplašināšanos un Baltijas valstu lomu aliansē, atzīstot, ka pašreizējā sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir laba un tāda tā jāturpina arī pēc iestāšanās NATO.

Lietuvas premjers Aļģirds Brazausks informēja savus Latvijas un Igaunijas kolēģus par Ignalinas AES slēgšanas procesa gaitu, uzsverot, ka sarunas par finansējumu no ES puses vēl notiek. Tās varētu noslēgties gada beigās.

Lietuvā, Visaginā, trešdien sākās Baltijas valstu valdību vadītāju sanāksme Baltijas Ministru padomes ietvaros. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri Andris Bērziņš, Aļģirds Brazausks un Sīms Kallass pārrunās aktualitātes Baltijas valstu integrācijas procesos ES un NATO un vairākus citus savstarpējās sadarbības jautājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!