Valdība arī uzdeva Labklājības ministrijai pēc ieteikumu saņemšanas no Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrības izstrādāt ārstniecības amatu sarakstu, kuriem paredzēts normāls saīsināts darba laiks.
Jaksons, komentējot valdības lēmumu, pauda prieku, ka ministrijai "izdevies pierādīt, ka nauda ārstiem ir reāli vajadzīga".
Savukārt finansu ministrs Gundars Bērziņš BNS sacīja, ka valdības lēmums ir "tikai ugunsgrēka dzēšanas pasākumi".
"Visa medicīnas sistēma ir krīzē, veselības reformas projekta pirmā fāze ir cietusi neveiksmi, un šodien pieņemtie lēmumi atrisinās tikai tekošās problēmas, bet nerisinās visas sistēmas problēmas ilgtermiņā," sacīja finansu ministrs.
Viņš norādīja, ka Labklājības ministrijai jāmaina veselības aprūpes finansēšanas sistēma, "lai nauda, kas tikusi piešķirta mediķu algu paaugstināšanai, arī nonāktu ārstu kabatās. Arī iepriekš tika piešķirta nauda algu paaugstināšanai, bet nauda pie mediķiem nenonāca. Es kā finansu ministrs šādu situāciju turpmāk nepieļaušu."
Tomēr ministrs apliecināja, ka naudu mediķu algu palielināšanai atrast varēs.
Arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa preses sekretārs Arnis Lapiņš BNS pauda premjera viedokli, ka "veiksmīgas notikumu gaitas attīstības gadījumā mediķu algas no 1. oktobra tik tiešām varētu paaugstināt".
Tomēr viņš norādīja, ka vispirms Finansu ministrijai jākompensē LM 1,7 miljonus latu no 2001 gadā nesamaksātajiem iedzīvotāju ienākumu nodokļu līdzekļiem.
BNS jau vēstīja, ka labklājības ministrs Viktors Jaksons ierosināja mediķu algas paaugstināt līdz vidēji 140 latiem no 1.oktobra un, lai to izdarītu, pieprasīja papildināt veselības aprūpes budžetu par 3,2 miljoniem latu no 1. oktobra, kā arī novirzīt šim mērķim 0,5 miljonus latu no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) rezerves fondiem.
Jaksons arī lūdza Finansu ministrijai paredzēt grozījumus 2002. gada valsts budžetā, lai varētu ieskaitīt speciālajā veselības aprūpes budžetā 2,7 miljonus latu, tai skaitā kompensēt 1,7 miljonus latu no 2001.gadā nesamaksātajiem līdzekļiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļu daļas, kas bija paredzētas veselības aprūpes izdevumu segšanai. Savukārt 1 miljons latu paredzēts mediķu algu nodrošināšanai vidēji 140 latu līmenī.
Finansu ministrija šīs prasības iepriekš noraidīja, jo uzskatīja par nepamatotām.
Labklājības ministrija arī pieprasīja 2003.gada budžetā palielināt finansējumu veselības aprūpes sistēmai par 25,7 miljoniem latu. Šajā summā iekļauti gan 5,7 miljoni latu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mediķu algu palielinājumu, gan arī 20 miljoni latu, kas nepieciešami kopējai veselības aprūpes sistēmas uzturēšanai.
BNS jau vēstīja, ka Latvijas veselības un socālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) nolēma rīkot mediķu streikus jūnijā, jūlijā un septembrī, lai protestētu pret mediķu zemajām algām un mazo finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Viena no LVSADA pirmsstreika prasībām bija arī izstrādāt medicīnas darbinieku amatu sarakstu, kuriem normālais darba laiks nedēļā noteikts 38,5 stundu apmērā.
Pirmais mediķu streiks norisinājās 20.jūnijā, tajā piedalījās 5424 mediķi no visas Latvijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
