Apkopojot Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma (ICCS 2009 - International Civic and Citizenship Education Study 2009) Eiropas moduļa pirmos rezultātus, secināts, ka Latvijas skolēnu uzticība valsts parlamentam ir viszemākā aptaujāto Eiropas valstu vidū - Saeimai uzticas tikai 20% aptaujāto astotklasnieku. Salīdzinājumam - Lietuvā un Igaunijā parlamentam uzticas attiecīgi 34% un 45%. Vislielākā skolēnu uzticība parlamentam ir Lihtenšteinā (77%) un Itālijā (74%).
Latvijas skolēni maz uzticas arī valdībai (32%) un pašvaldībām (44%), un arī šie rādītāji ir zemākie starp visām pētījuma dalībvalstīm. "Tā kā mūsu skolēniem ir vājas zināšanas par pilsoniskumu un demokrātiju, varbūt skolēni domā, ka šīm institūcijām jārūpējas par iedzīvotājiem tāpat kā vecākiem par bērniem," min pētījuma autori, analizējot sakarības starp skolēnu pilsoniskās izglītības jautājumiem, uzticību dažādām institūcijām un Eiropas piederības izjūtu.
Viens no pētījuma autoriem LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns Andris Kangro, iepazīstinot ar pētījumu, norādīja, ka par šādiem rezultātiem nebūtu jābrīnās, jo skolēni ir sabiedrības daļa un sabiedrības zemā uzticība valsts institūcijām jau sen vairs nav noslēpums.
Latvijas skolēniem ir arī viszemākā Eiropas piederības izjūta 23 aptaujāto Eiropas valstu vidū. Ja vidēji Eiropā uz apgalvojumu "es sevi uzskatu par eiropieti" pozitīvi atbildējis 91% astotās klases skolēnu, tad Latvijā - tikai 81%. Otrs zemākais Eiropas piederības rādītājs ir Lielbritānijas skolēniem (82%), bet visvairāk sevi par eiropiešiem uzskata Somijas, Itālijas un Slovākijas skolēni (97%).
"Šis rezultāts ir gana nopietns un satraucošs, tāpēc tam jāvelta liela uzmanība. Mēs nevaram vienkārši teikt, ka iemesls ir bijusī postpadomju telpa un baltiešiem raksturīgā atturība - Lietuvas un Igaunijas skolēni arī neizceļas ar stipru Eiropas identitātes izjūtu, bet šajā skalā viņi ir krietni augstāk nekā Latvijas skolēni," uzsver pētījuma autori. Lietuvā par eiropiešiem sevi sauc 94% skolēnu, bet Igaunijā - 90%.
Latvijā tikai 54% skolēnu atzinuši, ka jūtas kā ES daļa, un vēl mazāk šādu skolēnu ir Zviedrijā (50%). Turpretī Itālijā šādu skolēnu ir 90%, bet Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 64% un 72%. Apgalvojumam "esmu lepns, ka mana valsts ir ES dalībvalsts" gan piekrīt daudz vairāk Latvijas skolēnu - 73%, taču tas joprojām ir pats zemākais rādītājs Eiropā, par 13 procentpunktiem atpaliekot no Eiropas vidējā līmeņa.
Pētījuma autori šo tendenci skaidro ar Latvijas skolēnu zināšanu trūkumu par iespējām, ko sniedz valstu dalība ES.
Interesanti, ka viens no retajiem rādītājiem, kuros Latvijas skolēni ir virs Eiropas vidējā līmeņa, ir uzskatā, ka Eiropas valstu pilsoņiem būtu jāļauj dzīvot un strādāt jebkurā Eiropas vietā - tam piekrīt 92% Latvijas skolēnu. Tomēr tikai 58% skolēnu Latvijā uzskata, ka, atļaujot pilsoņiem no citām valstīm strādāt šeit, tiek uzlabota Latvijas ekonomika. Šajā rādītājā Latvija zīmīgā kārtā dala pēdējo vietu Eiropā kopā ar Īriju.
Pētījums tika veikts četrus gadus laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam, un tā Eiropas modulī apkopoti rezultāti no 23 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Čehijas, Somijas, Polijas, Slovākijas, Luksemburgas, Slovēnijas, Bulgārijas, Kipras, Grieķijas, Maltas, Itālijas, Austrijas, Spānijas, Šveices, Lielbritānijas, Īrijas, Lihtenšteinas, Beļģijas (flāmi) un Dānijas.
Pētījuma Eiropas moduļa mērķis bija izpētīt skolēnu zināšanas tieši par ES, tās institūcijām un tiesībām. Būtiska uzmanība tika pievērsta ar Eiropas identitāti un pilsonību saistītiem jautājumiem, tika izzināts arī skolēnu viedoklis par Eiropas valodu apguvi, politiku un politiskajiem procesiem, kā arī pētīta jauniešu attieksme pret citām kultūrām, atvērtību pārmaiņām Eiropā un Eiropas politiskajām institūcijām.
Latvijā tika aptaujāts 2761 astoto klašu skolēns 151 skolā.
Pētījumu starptautiski organizēja Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (International Association for Evaluation of Educational Achievement – IEA). Latvijā pētījuma veicēji ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki.
"ICCS 2009" pētījuma veikšanu Latvijā atbalstīja Eiropas Komisija, Latvijas Universitāte, "Sorosa fonds – Latvija", Latvijas Zinātņu padome. Eiropas moduļa pirmo pētījuma rezultātu apkopojums izdots ar valsts pētījumu programmas projekta "Nacionālā identitāte" atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
