Pētījumā "Administratīvā pārkāpuma lietvedība ceļu satiksmē" viņi secina, ka netiek izmantotas visas fotoradaru piedāvātās tehniskās iespējas.
"Lai gan fotoradaru izmantošana policijas darbā ir progresīvs, efektīvs un atbalstāms solis, diemžēl tiesiskais regulējums izmantot tos ceļu satiksmes uzraudzībā neatbilst Satversmē nostiprinātajiem tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem," secinājuši pētnieki.
Pētnieki norāda, ka ar fotoradaru iegūtā informācija ļauj vienīgi konstatēt, ar kuru transportlīdzekli izdarīts pārkāpums, nevis konkrēti - kura persona to izdarījusi. Tiesiskais regulējums arī neuzliek pienākumu ceļu policijai skaidrot, kas sēdējis pie auto stūres pārkāpuma izdarīšanas brīdī.
Pašlaik Latvijā izmantotie fotoradari fiksē tikai transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru, tomēr citās valstīs izmanto radarus, kas sniedz plašāku informāciju, tādējādi nodrošinot ievērojami lielāku tiesisko un pierādīšanas līmeni, uzsver pētnieki.
"Ir novērojama labas pārvaldības principam neatbilstoša ceļu policijas rīcība radaru, kuri aprīkoti ar video ierīcēm, izmantošanā," secināts pētījumā. Pētnieki uzsver, ka pilnībā netiek izmantotas ierīču piedāvātās tehniskās iespējas, kas maksimāli nodrošina objektīvu pierādījumu iegūšanu.
Pētījumā norādīts, ka būtu jāizvērtē, kāda veida radari tiek pirkti par nodokļu maksātāju līdzekļiem, jo tiem ir jāsniedz pēc iespējas lielākas iespējas noskaidrot patiesos lietas apstākļus, nevis tikai fiksēt auto numuru un marku.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka policija Latvijā cīņā ar ātruma pārkāpējiem izmanto fotoradarus. Šobrīd valstī ātrumu kontrolē apmēram desmit šādas ierīces, bet Iekšlietu ministrija izsludinājusi konkursu par jaunu fotoradaru iegādi. Plānots, ka tad valstī būs 160 ierīču ātruma kontrolei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
