Kā pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, informatīvajā ziņojumā rosināts paplašināt to personu loku, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas par dzīvesvietas deklarēšanu, nosakot, ka no valsts nodevas ir atbrīvoti arī bērni no valsts vai pašvaldības bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm vai audžuģimenēm, kā arī personas, kuras deklarē dzīvesvietu valsts vai pašvaldības pansionātā vai patversmē.
Kā konstatējuši darba grupas dalībnieki, virknē tiesību aktu arī noteikts, ka personai dažādu valsts vai pašvaldību pakalpojumu saņemšanai ir jānorāda deklarētā dzīvesvieta, taču, ja faktiskā dzīvesvieta nesakrīt ar deklarēto, iestāde lūdz norādīt faktiskās dzīvesvietas adresi. Pieļaujot šāda tiesiskā regulējuma esamību, tiek veicināta prakse, kad deklarētās dzīvesvietas adrese nav tā adrese, kurā persona ir sasniedzama un dzīvo. Lai no tā izvairītos, eksperti rosinājuši visām pašvaldībām un ministrijām pārskatīt esošos tiesību aktus un turpmāk nepieļaut dalījumu "deklarētā dzīvesvieta" un "reālā jeb faktiskā dzīvesvieta".
Izvērtējot līdzšinējo praksi, eksperti arī atzinuši, ka dzīvesvietas deklarēšana iedzīvotājiem ir izveidota maksimāli ērta un pieejama. Patlaban dzīvesvietu ir iespējams deklarēt gan savā pašvaldībā, gan internetā, izmantojot drošu e-parakstu vai internetbankas autentifikācijas līdzekli. Likumīgi Latvijā dzīvojošie ārzemnieki savu dzīvesvietu var deklarēt arī PMLP nodaļās. Kopumā ik gadu jaunu dzīvesvietu deklarē ap 150 000 iedzīvotāju, pastāstīja Rjabcevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
