"Jautājums par iespējamu personas koda maiņu, aizstājot to ar citu identifikatoru, kas nesatur personas dzimšanas datumu, tika skatīts saistībā ar Vienoto fizisko personu reģistra koncepciju un elektronisko pārvaldi. 2010.gada 16.novembrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde organizēja diskusiju par šo jautājumu, vienlaicīgi norādot uz iespējamajiem risinājumiem saistībā ar personas kodu," komentē DVI direktore Signe Plūmiņa.
DVI skaidro, ka aktuāla ir diskusija par to, kādiem personas datiem ir jābūt publiskojamiem un kādos gadījumos. Tādēļ jaunajā Oficiālo publikāciju likumā, kas pieņemts valdībā, būs noteikta informācijas iesniedzēja atbildība par fizisko personu datu aizsardzības prasību ievērošanu.
Inspekcija arī uzsver, ka vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā Skandināvijas valstīs, Vācijā un Austrijā veiksmīgi darbojas personas kodi, un to neuzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.
Jau ziņots, ka piektdien laikraksts "Dienas Bizness" (DB) informēja - personas koda daļu, kas satur cilvēka dzimšanas datumu, var nākties aizstāt ar citu unikālu identifikatoru, taču tas varētu izmaksāt miljonus latu. Šāda iespēja pieļauta Uzņēmumu reģistra (UR) Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu diskusijā par uzņēmumu amatpersonu un kapitāldaļu turētāju personas datu aizsardzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
