Deportācijas notika pēc padomju "čekas" pavēles, lai atbrīvotu okupēto teritoriju no "sabiedriski bīstamiem elementiem" un "tautas ienaidniekiem". 1941.gada 14.jūnija deportācijās cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji – gan latvieši, gan ebreji, gan krievi un poļi, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 arestēto Latvijas Republikas pilsoņu.
Deportācija notika galvenokārt pēc "šķiriskām pazīmēm", arestējot tos, par kuriem bija savāktas ziņas par "kontrrevolucionāru darbību un "pretpadomju aģitāciju", kā arī Latvijas Republikas valstsvīrus, politiķus, turīgākos pilsoņus. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu.
Otrdien visā Latvijā notiks šīs traģiskās vēstures lappuses atceres pasākumi. Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likumu otrdien, 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, valsts karogs sēru noformējumā jāpaceļ pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām.
Otrdien Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjers Valdis Dombrovskis, Saeimas Prezidija locekļi, kā arī deputāti, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, tradicionāli piedalīsies ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Prezidents Valdis Zatlers pie Brīvības pieminekļa arī teiks uzrunu klātesošajiem.
Deportāciju upurus īpaši pieminēs arī Nacionālie bruņotie spēki, godinot arī komunistiskajā terorā cietušos brīvās Latvijas karavīrus un virsniekus. 1941.gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas. Kopumā 1940. – 1941.gadā represijas skāra 4665 bijušos Latvijas armijas karavīrus, tostarp 1086 virsniekus - no viņiem viens bija admirālis, 23 – ģenerāļi. Deportētie virsnieki tika tiesāti no 1941.gada rudens līdz 1942.gada pavasarim, galvenokārt par dzimtenes nodevību. No aizvestajiem latviešu karavīriem pēc reabilitācijas atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gāja bojā spaidu darbos dažādās nometnēs, atgādina Aizsardzības ministrija.
Pieminot tā laika traģiskos notikumus, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizēs komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē.
Savukārt Litenes Tautas namā notiks zinātniskā konference, kurā Latvijas Kara muzeja, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Okupācijas muzeja, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja speciālisti un citi pārstāvji diskutēs par Latvijas armijas iznīcināšanu 1940. – 1941.gadā.
Fonds "Sibīrijas bērni" otrdien Rīgā, Okupācijas muzejā rīkos konferenci "Pieminot 1941.gada 14.jūniju".
Pirmo reizi atklāti deportācijas upurus Latvijā pieminēja 1987.gadā – toreiz 14. jūnijā "Helsinki-86" grupas aktīvisti nolika ziedus Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Bet gadu vēlāk, 1988.gada 14.jūnijā "helsinkieši" pacēla Latvijas Republikas simbolu – sarkanbaltsarkano karogu. Karoga nesējs cauri visai pilsētai (no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem) bija Konstantīns Pupurs. Šī piemiņas demonstrācija, kurā aiz karoga sekoja daudzi simti cilvēku, izraisīja plašu rezonansi kā Latvijā, tā ārpus tās.
Pieminot gan izsūtītos, gan šos zīmīgos notikumus otrdien Rīgā notiks gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem ar devīzi - "Cīņa nav galā!". Gājienā piedalīsies gan Atmodas laika organizāciju pārstāvji un aktīvisti, gan arī mūsdienu nacionālo organizāciju dalībnieki, gados jauni cilvēki. Latvijas karogu, tāpat kā toreiz, nesīs Konstantīns Pupurs. Gājiena maršruts paredzēts tāds, kāds tas bija 1988. gadā: Brīvības piemineklis – Brīvības iela – Esplanāde – Baznīcas iela – Dzirnavu iela - Valdemāra iela – Upes iela – Miera iela – Brasas tilts – Gaujas iela – Aizsaules iela – Brāļu kapi. Gājiens sāksies pulksten 16:30.
Bet Rīgā, Torņakalna stacijā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts atceres pasākums, kurā klātesošos uzrunās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Pārdaugavas izpilddirektors Māris Kalve un politiski represēto organizāciju pārstāvji.
No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotiem cilvēkiem no Torņakalna stacijas sākās Golgātas ceļš, kas veda pretī neizmērojamām ciešanām, sāpēm, atšķirtībai, slimībām, badam, aukstumam un nāvei. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.