Steidzamības kārtā izskatītais Politisko partiju finansēšanas likums labots, vien nosakot, ka pirms ārkārtas vēlēšanām partiju aģitāciju izdevumiem drīkstēs tērēt summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficentu 0,0004 uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Parastajās vēlēšanās šis koeficients ir 0,0008.
Saeima noraidīja gan apvienības "VL-TB/LNNK" piedāvājumu samazināt tēriņu "griestus" kārtējās vēlēšanās, piemērojot koeficientu 0,0002, bet ārkārtas vēlēšanās – 0,0001.
Vairākums noraidīja arī "Vienotības" priekšlikumu samazināt tēriņus ārkārtas vēlēšanu gadījumā, piemērojot koeficientu 0,0002. "Vienotības" pārstāvji aicināja kolēģus atbalstīt šos priekšlikumus norādot, ka saīsinātajā priekšvēlēšanu laikā milzu naudas tērēšana būs dzīres mēra laikā un rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas var izrādīties dārgākās Latvijas vēsturē. Pirmo reizi balsojot par "Vienotības" priekšlikumu, atbalstītāju un pretinieku balsis sadalījās vienādi, taču pārbalsojot priekšlikums tika noraidīts.
Saskaņā ar grozījumiem priekšvēlēšanu periods sāksies nākamajā dienā pēc Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas un turpināsies līdz vēlēšanu dienai. Priekšvēlēšanu termiņu ārkārtas vēlēšanām bija nepieciešams samazināt, jo atšķirībā no kārtējām Saeimas vēlēšanām laikposms starp Saeimas atsaukšanu vai atlaišanu un jaunām vēlēšanām ir īsāks.
Likuma grozījumi rosināti, jo, rīkojot Saeimas ārkārtas vēlēšanas, partiju finansēšanas likums neparedz tiesisko regulējumu attiecībā uz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju sagatavošanu un priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumiem.
Grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Jau vēstīts, ka pēc Saeimas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja maija nogalē ārkārtas uzrunā tautai.
Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.
Referendums notiks 23.jūlijā, un, ja vēlētāji nolems Saeimu atlaist, ārkārtas parlamenta vēlēšanas varētu notikt septembra vidū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
