"Pamazām cenšamies ar tiem sadzīvot – viņiem sava, mums sava dzīve. Speciāli tos nemeklējam un neuzskaitām, bet paralēli citiem darbiem veicam pasākumus, lai tie netraucētu kanālmalas apstādījumiem," sacīja Kļaviņš.
Ap koku pamatnēm tiek liktas metāla sētiņas, lai dzīvnieki netiktu klāt. Bet bebru izsalkumu remdē speciāli sagādāti apšu, kārklu un papeļu koki, tādējādi to interese par parka kokiem zūd.
"Mēs vēlamies, lai bebri kļūtu par tādu pašu ierastu parādību kā citi pilsētas dzīvnieki: baloži, kaķi un suņi," teica Kļaviņš.
Jau ziņots, ka šogad Rīgā koku aizsardzībai no bebru invāzijas paredzēti 5000 latu – bioloģisko preparātu iegādei, uzklāšanai, kā arī bebru piebarošanai paredzēto koku, krūmu, stumbru un zaru sagādāšanai atvēlēti 1500 latu, bet metāla aizsargsētiņu izvietošanai ap vērtīgākajiem augošajiem kokiem – apmēram 3500 latu.
Rīgas kanālā dzīvo dažas bebru ģimenes, no kurām daļa ir iedzīvojušās jau ilgākā laika posmā.
"Speciāli laiku tam neveltām, bet paralēli citiem darbiem turam ausis un acis vaļā," atzina Kļaviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
