1991.gada augustā grupa reakcionāro partijas un Drošības komitejas darbinieku mēģināja realizēt valsts apvērsumu Maskavā. Rīgas ielās atkal parādījās OMON bruņu tehnika, tika ieņemta Iekšlietu ministrija, Latvijas Radio un TV.

Bet Latvijas valdība un Augstākā Padome turpināja darbu. 1991.gada 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Likuma pieņemšanas laikā OMON kaujinieki atradās Doma laukumā, demonstrējot militāru spēku, centās iebiedēt sabiedrību un deputātus.

Valsts apvērsums ne Maskavā, ne Rīgā neizdevās. Dažas dienas vēlāk Rīgā demontēja komunistiskā režīma simbolu - Ļeņina pieminekli, kurš tika atklāts 1950.gadā.

Arī autoram bija iespēja piedzīvot barikādes, nakts darbu kā mediķim, OMON atrašanos Doma laukumā, kā arī Ļeņina pieminekļa demontāžu. Detalizētāki gan pastāstīšu par pēdējo, t.i., Ļeņina pieminekļa demontāžu.

1991.gada 25.augustā (varētu būt neprecīzs datums) vakarā braucu trolejbusā Rīgas centra virzienā. Pie viesnīcas "Latvija" pēkšņi padomju cilvēku acīm pavērās neticams skats. Pie Ļeņina pieminekļa bija piebraucis ceļamkrāns un atradās vairāki desmiti cilvēku. Šaubu nebija, jo bija skaidrs, ka notiks vēsturiski nozīmīgs notikums. Pilnīgi skaidri apzinājos, ka tas ir jāredz un izkāpu no trolejbusa. Sāku vērot notiekošo. Joprojām, garām brauca automašīnas un sabiedriskais transports, kur cilvēkos redzētais rādija izbrīnu, sajūsmu, neizpratni... daļa notiekošajam, iespējams, neticēja.

Domāju, ka vēsturiski nozīmīgais notikums – pieminekļa demontāža, atrisināsies stundas vai divu laikā un varēšu braukt mājās (biju kļūdījies). Strādnieki – demontētāji strādāja bez atpūtas. Pirmais, otrais, trešais mēģinājums nocelt pieminekli bija neveiksmīgi. Bija jau satumsis un kļuvis vēss. Laiks gāja. Bija jau nakts, bet darbs turpinājās. Ļeņins ar ceļamkrāna palīdzību tika sakustināts. Pēc kāda laika tika atrauta viena kāja, bet otrā nepadevās. Palika tik auksti, ka, vērot notiekošo, vajadzēja turēties pie ugunsdzēsēju automašīnas siltā motora.

Iet prom un padoties vairs nebija nozīme. Saka aust gaisma, un piemineklis pakļāvās fiziskajam spēkam un, iespējams, arī tautas gribai. Piemineklis, daļēji bojāts, tika nocelts un uzlikts uz sava transporta līdzekļa, noguldīts un aizvests man nezināmā virzienā. Bija jau gaišs. Paņemot līdzi pieminekļa šķembas mazu gabaliņu, līdzīgi kā no Berlīnes sienas, devos mājās.

Dēļ tāda notikuma bija vērts gaidīt un negulēt nakti! Žēl, ka apskatei varu piedāvāt tikai divas fotogrāfijas no šī notikuma, jo citas ir pazudušas. Fotografēts ar fotoaparātu "Smena".

P.S. Strādnieki, kuri demontēja pieminekli stāstīja, ka demontēt pieminekli viņiem ienācis prātā pavisam negaidīti… tā teikt, braucam un noņemsim to! Tā arī tika izdarīts! Vērojot notiekošo pieminekļa demontāžu, bija redzams, ka strādnieki nezināja pieminekļa konstrukcijas īpatnības, jo pirmajos mēģinājumos viņi domāja, ka pieminekli var vienkārši nocelt. Vai tā ir taisnība? Vai kāds zina atbildi?

Pievienots foto!
Raksts no dienas laikraksta "Latvijas Jaunatne" (Cena 20 kapeikas, abonentiem – 9 kapeikas) un lietišķais pierādījums - pieminekļa akmens šķemba. Viss kopā – vienā fotogrāfijā.


Lasiet vēl -
'DELFI Aculiecinieks' meklē Puča laika liecības

Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus.  Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus un tieciet pie vērtīgām balvām

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!