TM neredz pamatu rīkot konkursus uz ST tiesneša amatu  (3)

Otrdien TM ar šiem secinājumiem iepazīstināja valdību, tos nosūtīs arī Saeimai.

TM secināja, ka ir jāsaglabā spēkā esošā ST tiesnešu izraudzīšanas kārtība, kas precīzi nenosaka, kā izpildvara vai cits varas atzars izvēlas savus kandidātus virzīšanai galīgai apstiprināšanai Saeimā. Saeimai, tiesu varai un valdībai ir saglabājama rīcības brīvība izvēlēties piemērotāko un atbilstošāko procedūru, secināja TM.

ST tiesnešus ieceļ Saeima, un politiska lēmuma sekas ir politiskās atbildības iestāšanās, bet politiskus lēmumus nav raksturīgi pakļaut vērtēšanai ar administratīvām procedūrām - konkursiem, "iekšējiem" normatīviem aktiem, utt., skaidro TM. Turklāt arī vērtēšanas komisijas veidošana un objektivitāte tāpat būtu diskutabla, šajā gadījumā konkursa komisijā nedrīkstētu iekļaut tiesu varas un likumdevēja pārstāvjus.

Par ST tiesnešu izraudzīšanas kārtību politiķi sāka diskutēt, vasarā izvēloties Ministru kabineta virzīto ST tiesneša amata kandidāti Sanitu Osipovu. Toreiz tika apelēts pie nepieciešamības izvēlēties Satversmes tiesas tiesneša kandidātu sabiedrībai pārskatāmākā veidā, kas garantētu labākā kandidāta atlasi, kā arī izvairītos no, iespējams, negodprātīga lēmuma pieņemšanas un iespējām turpmāk politiski manipulēt ar izvēlēto kandidātu. TM norāda, ka toreiz presē tika pausts aicinājums rīkot atklātu konkursu.

Pēc šīm diskusijām vasarā valdība, apstiprinot Osipovas kandidatūru, uzdeva TM izvērtēt ST tiesnešu izraudzīšanas kartību un iespējamus uzlabojumus tajā.

Pašlaik Satversmes tiesas likums nosaka, ka ST tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas tiesnešu vidus.

Saeimas prezidijs par ST tiesnešu kandidatūrām informē Tieslietu padomi, uzaicinot sniegt viedokli par tām. Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem. Saeimas Juridiskā komisija sēdē izvērtē Ministru kabineta izvirzīto amata kandidātu.

Tādejādi likums nosaka gan prasības, kurām jāatbilst Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātam, gan arī to, ka pirms galīgās apstiprināšanas Saeimā kandidāts vairākkārt dažādās institūcijās tiek izvērtēts un uzklausīts.

Analizējot citu valstu konstitucionālo tiesu sistēmas, TM secināja, ka valstīs, kurās ir tipiska Konstitucionālā tiesa, ir raksturīgi, ka galīgo lēmumu par konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanu pieņem parlaments, kandidātus izvēloties pats vai pēc cita varas atzara priekšlikuma. Retāk konstitucionālās tiesas tiesnešus ieceļ Valsts prezidents (monarhs). Valsts prezidenta vai parlamenta pilnvaras šajā jautājumā ir atkarīgas no valsts uzbūves – parlamentāra vai prezidentāla.

Vērtējot tipisko modeli (parlaments ievēl kandidātus, kurus ieteicis cits varas atzars), kandidātus lielākajā daļā valstu iesaka Valsts prezidents, pretstatā Latvijas regulējumam, ka daļu kandidātu iesaka izpildvara. Līdz ar to Valsts prezidents kā ekskluzīvs vienpersoniska rakstura lēmuma pieņēmējs neveic kandidātu atlasi specifiskā procedūrā, tāpēc nav salīdzināma regulējuma attiecībā uz izpildvaras darbībām šajā aspektā.

TM arī jautāja ES dalībvalstu Tieslietu ministriju likumdošanas sadarbības tīklā, vai ir tiesiskais regulējums vai prakse organizēt konkursu vai izmantot citas metodes Konstitucionālās tiesas tiesnešu kandidātu atlasei, nodrošinot atklātību, kvalificētākā kandidāta izvēli, utt.). Neviena valsts nenorādīja, ka būtu prakse rīkot atklātu konkursu vai ka pastāvētu kāda cita procedūra, kura paredzētu kārtību, kādā institūcijai, kura tiesīga ieteikt Konstitucionālās tiesas tiesneša amata kandidātu, būtu jāizdara sava sākotnējā izvēle.

TM neredz pamatu grozīt Satversmes tiesas likumu, nosakot citu tiesneša amata kandidātu izraudzīšanas procedūru.