"Man ir dziļa cieņa pret krievu valodu, es nekad to nesauktu par okupantu valodu. Taču arī mana kā latvieša identitāte viennozīmīgi saistās ar latviešu valodu. Ja es to sašķeļu, es zaudēju savu identitāti. Es zinu – daudzi krievi saprot to, ka Latvijas valsts identitāte ir latviešu valoda," intervijā sacījis Piebalgs.
Jautāts, kas šajā jautājumā būtu darāms, Piebalgs atbildējis: "Es domāju, ka būtu jāatgriežas pie ļoti intensīvas latviešu valodas nostiprināšanas." Viņš uzsvēris, ka latviešu valoda nav no vieglākajām valodām. "Būtu skolās latviešu valodas skolotājiem jāpalielina algas, būtu jāstrādā grupās klasē neatkarīgi no tā, vai tās ir skolas ar krievu vai latviešu mācību valodu. Latviešu valodai ir jābūt prioritāšu prioritātei, tad nebūs riska, ka būs otrs referendums," sacījis Piebalgs.
Viņš uzsvēra, ka "daļēji, protams, situācija ar parakstu vākšanu ir politiski provocēta, bet daļēji tās ir arī sekas tam, ka neesam pietiekoši investējuši, lai nostiprinātu latviešu valodu". "Investīcija latviešu valodā ir investīcija valstiskumā," bilda Piebalgs.
Jau ziņots, ka novembrī varēja parakstīties Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Ir savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Likumprojektu iesniegs Saeimā, ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
