Bartaševičs paskaidroja, ka balsot par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nolēmis, jo pie varas esošie nav ņēmuši vērā skaidro mājienu, ka valstī beidzot būtu jāveido eiropeiskas attiecības ar nacionālajām minoritātēm.
"Man šī ir tuva tēma. Ar jautājumiem, kas saistīti ar nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu, sāku nodarboties, vēl būdams Saeimas deputāts. Uzskatu, ka šajā jomā joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu un nekas neliecina, ka valdība tos grasītos risināt. Kā liecina līdzšinējā pieredze, gados kopš Latvijas neatkarības atgūšanas represīvās metodes latviešu valodas apguvei nav bijusi tā labākā motivācija," iepriekš izteicās Bartaševičs.
Politiķis uzskata, ka nacionālo minoritāšu tiesības vairākās pozīcijās Latvijā joprojām tiek pārkāptas un Latvija joprojām nevēlas pievienoties Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartai. Ne vienmēr tiekot ievērota arī Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Pārrunu iespējas par šiem jautājumiem ar valdību, pēc Rēzeknes mēra domām, arī esot nokavētas.
"Esmu saņēmis sodu par to, ka, būdams pašvaldības vadītājs, esmu izskatījis iesniegumus, kas bijuši krievu valodā. Sodus par latviešu valodas nezināšanu ir saņēmuši arī dažādu profesiju cilvēki, kam ikdienā labas valsts valodas zināšanas nav obligāti vajadzīgas. Uzskatu, ka tas nav īsti pareizi, ka tas nav labākais veids, kā stimulēt latviešu valodas mācīšanos. Cilvēkam ir jābūt kaunam, nevis bailēm par valodas nezināšanu. Šāds risinājums jautājumam par latviešu valodas saglabāšanu būtu bijis daudz pareizāks," uzskata Bartaševičs.
Pēc Rēzeknes mēra domām, referendumā diez vai izdosies savākt nepieciešamo balsu skaitu, kas nepieciešams Satversmes grozījumiem, taču pašreizējās aktivitātes esot labs instruments, kā parādīt Eiropas Savienībai, ka Latvijai ir problēmas ar nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu un ka nepieciešams rīkoties, lai situācija uzlabotos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
