Latvijas Krājbankas (LK) kraha iemeslu izmeklēšanai izveidoto parlamentāro komisiju sākušas plosīt iekšējas aizdomas un nesaprašanās, jo politiķiem radušās aizdomas, ka komisijas veidošanas indicators, apvienības "Saskaņas centrs" deputāts Andrejs Elksniņš kā izbijis zvērināts advokāts varētu būt ieinteresēts savu bijušo kolēģu interešu aizsardzībā, ziņo laikraksts "Neatkarīgā".
Pēc laikraksta vēstītā, Elksniņš vēl aizvadītajā gadā bija partneris zvērinātam advokātam Saulvedim Vārpiņam, kurš pašlaik pārstāv arestēto LK bijušo prezidentu Ivaru Priedīti.
Pats Elksniņš par šādām aizdomām tikai pasmejas, jo uzskata, ka mēģinājumi viņu diskreditēt tikai apliecina to, ka viņa jautājumi ir pareizi un draud atklāt kādam neērtu patiesību, informē laikraksts. Viņš arī norāda, ka darbību advokatūrā ir apturējis, – līdzīgi tieslietu ministram Gaidim Bērziņam un parlamentārietim Aleksejam Loskutovam.
"Neatkarīgā" vēsta, ka Elksniņš cenšoties no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieprasīt ļoti specifisku informāciju, kas varētu tikt izmantota arī Priedīša aizstāvībā, tāpēc aktuāls kļuvis jautājums par to, vai neaizslepenot informāciju, kas varētu būt noderīga Valsts policijas veiktajā izmeklēšanā. Saskaņā ar "Neatkarīgajai" sniegto informāciju pagaidām liela daļa FKTK un citu iestāžu pieprasīto ziņu netiek klasificētas.
Šajā pašā sakarā aktualizējies arī cits jautājums – varbūt drošības pēc Elksniņu no pienākumiem komisijā atbrīvot un piesaistīt tai citu SC deputātu. "Neatkarīgās" avoti norāda, ka šāds risinājums būtu pat loģisks, jo turpmākajā LK lietas izmeklēšanā Valsts policijā nepieļautu spekulācijas, ka komisija vai tās locekļi pieprasījuši kaut kādu informāciju tikai tādēļ, lai to nodotu tālāk.
Piemēram, Nacionālo apvienību pārstāvošais izmeklēšanas komisijas loceklis Romāns Naudiņš, kas studējis Policijas akadēmijā un īsu laiku strādājis par izmeklētāju, uzskata, ka iepriekšējo parlamentāro izmeklēšanas komisiju locekļi savas pilnvaras izmantojuši tieši šādiem mērķiem – lai to nodotu trešajām ieinteresētajām personām. "Nav brīnums, ka iepriekšējās izmeklēšanas komisijas līdz šim nav nākušas klajā ar konkrētiem rezultātiem," laikakstam sacījis parlamentārietis.
Arī "Vienotību" komisijā pārstāvošais Jānis Reirs atzīst, ka katrs komisijas loceklis vismaz vienu reizi izrādījis izbrīnu par Elksniņa uzdotajiem jautājumiem, un to tikai pastiprina visiem zināmais fakts, ka viņš bijis Vārpiņa partneris.
Pārmetumi par iespējamo angažētību netiek raidīti tikai uz Elksniņu. Sava daļa tiek arī "Vienotības" pārstāvjiem, kas iebilst pret informācijas par veiktajiem pārskaitījumiem noteiktā laika posmā pieprasīšanu. Tas radot aizdomas, ka tieši tad bankā veiktas sabiedriskajām interesēm pretējas darbības, bet "Vienotība" vēlas piesegt savējos FKTK, ieļaujot Elksniņš.
Viņam arī šķiet, ka koalīcija izvērtusi komisijas darbībai naidīgu, neoficiālu kampaņu, jo pašā komisijā viņa atbilstība neesot izvērtēta, bet Reirs izmantojot savu "Parex bankas" kraha izmeklēšanas komisijā, kas beidza darbību bez reāla rezultāta, gūto pieredzi, lai sabotētu arī šo izmeklēšanas komisiju.
Reirs gan norāda, ka šādus iebildumus "Vienotība" izteikusi tikai tādēļ, ka attiecīgie pieprasījumi būtu pretrunā ar komisijai doto mandātu. "Komisijas locekļiem pašiem ir jāizrāda kaut vai mazākā kompetence šajos jautājumos," uzsver Reirs, kas ir pārliecināts – komisijas veidošana nebija nepieciešama, jo vajadzīgos likumu grozījumus deputāti apzinoties arī bez izmeklēšanas, bet izmeklēšanas komisija var strādāt rezultatīvi, ja tās veidošanai bijis objektīvs iemesls.
"Komisijas darbībai var būt pozitīvs rezultāts tikai tad, ja tās veidošanai bijis objektīvs iemesls. Mums tāda nebija – bija normāla bankas uzraudzība un maksātnespējas procesa uzsākšana. Lietuvā ar "Snoras" [LK mātes banka] ir ārprāts, pie mums viss bija normāli," uzskata Reirs.
Jau ziņots, ka Saeima decembra sakumā apstiprināja sastāvu parlamentārās izmeklēšanas komisijai. "Saskaņas centra" (SC) frakcija darbībai komisijā deleģējusi Elksniņu un Ivaru Zariņu, "Vienotības" frakcija - Lāčplēsi un Reiru, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija - Kārli Seržantu un Ivetu Griguli, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvbai"/LNNK frakcija - Romānu Naudiņu un Dāvi Staltu, Zatlera reformu partijas frakcija - Juri Viļumu un Kārli Eņģeli, bet neatkarīgo deputātu pārstāve komisijā ir Elīna Siliņa.
Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts bijušais Daugavpils mērs, "Vienotības" frakcijas deputāts Lāčplēsis. Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Naudiņš, bet par komisijas sekretāru - Enģelis.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota uz deviņiem mēnešiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
