Ne visās pašvaldībās, bet tajās, kurās pārsvarā dzīvo krieviski runājošie, iesniegumu, piemēram, par sociālo pabalstu tantiņai būtu jāļauj iesniegt krievu valodā, uzskata Agafonovs.
Komentējot to, ka Zilupes novadā atdotas visvairāk balsis "par" valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latgalē un to darījuši 90,25% no piedalījušos vēlētāju skaita, novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka ''tā arī vajadzēja būt''.
''''Pret'' nobalsojuši robežsargi, domē strādājošie, skolu darbinieki, bet ''par'' - visi pārējie, kas ir bez darba,'' skaidroja Agafonovs, piebilstot, ka arī pats balsojis ''par''.
Viņaprāt, Zilupe ģeogrāfiski atrodas tādā vietā, kur kādreiz bijis Vitebskas apgabals, un dzīvojuši tikai krievi. Jau desmit kilometrus uz Ludzas pusi esot daudz latviskāka vide.
Agafonova bērni gan mācījušies skolās ar latviešu mācību valodu, un ''es prasu no viņiem, lai viņi zinātu valodas - jo vairāk, jo labāk: latviešu, krievu, angļu,'' uzsvēra novada domes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka sestdien notikušajā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 847 jeb 71,12% balsstiesīgo vēlētāju, savukārt 5.Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%.
Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88% vēlētāju.
Rīgā piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vēlētāju, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Latgalē - 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju.
Savukārt ārzemēs piedalījās 33 817 jeb 61,99% vēlētāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
