Foto: LETA

Procesuālajā strīdā, kurā lūgts atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu atzīt un izpildīt Latvijā Anglijas tiesas izdoto rīkojumu iesaldēt Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvus līdz 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā, Rīgas apgabaltiesa piektdien vēl lēmumu nepieņēma.

Tiesas sēdē Lemberga advokāte Vineta Čukste norādīja uz vairākiem procesuālajiem pārkāpumiem, kuru dēļ, viņasprāt, iesaldēšanas rīkojums būtu atceļams. Piemēram, viņa norādīja, ka lieta par Londonas tiesas lēmuma izpildi būtu jāskata Ventspils tiesai, jo tā ir piekritīga Lemberga dzīvesvietai. Advokāte arī bilda, ka Lembergs tā arī līdz šim nav saņēmis visus dokumentus no Londonas tiesas, kuri būtu tulkoti latviešu valodā. Savukārt tas esot liedzis Lembergam tiesības uz taisnīgu tiesu.

No advokātes skaidrotā tiesā noprotams, ka Lembergs Londonas tiesas dokumentus par aktīvu iesaldēšanu saņēmis divas reizes – vienreiz tas viņam piegādāts pa pastu, otrreiz uz Ventspils tiesu, kurp mērs devies tiem pakaļ. Abos gadījumos dokumenti bijuši angļu valodā, kas Lembergam neesot saprotama, tikai vienā no abām reizēm daži dokumenti bijuši tulkoti.

Tam nepiekrita vairāku prasītāju statusā esošo ārvalstu kompāniju advokāts Uģis Grūbe, kurš norādīja - Lembergam tiesai Londonā esot nolīgti kompetenti britu advokāti, kas tad arī var skaidrot tiesu dokumentos teikto.

Tāpat Lemberga pārstāve uzsvēra, ka neesot skaidrs, vai Londonas tiesai ir jurisdikcija pār Latvijas pilsoni un vai tā varēja lemt par Lemberga mantu. Taču prasītāju puses pārstāvis tiesas sēdē norādīja - ja Anglijas tiesai šādas jurisdikcijas nebūtu, tad tā nebūtu pieņēmusi lietas izskatīšanu.

Tāpat juridiskajos strīdos bija iepīta Latvijas atbildīgo dienestu rīcība, izpildot Anglijas tiesas lēmumu. Čukste uzskatīja, ka Uzņēmumu reģistram un citiem reģistriem, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijai, nebija jāuzliek arests Lemberga mantai, jo tas neesot bijis Anglijas tiesas plāns. Advokāte bilda, ka ar Anglijas tiesa lēmumu bijis plānots vien noteikt konkrētus ierobežojumus. Tam nepiekrita Grūbe, sakot, ka reģistru rīcība ir bijusi pareiza, jo kā gan citādāk varētu kontrolēt to, ka atbildētājs nemēģina izrīkoties ar arestēto mantu.

Tiesas sēdē nebija strīda par to, ka aktīvi, kurus Anglijas tiesa uzskata par Lembergam piederošiem, nemaz nebūtu viņa.

Lēmumu šai lietā tiesa paziņos 14.jūnijā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt savu aktīvu vērtību līdz 135 miljonu ASV dolāru.

Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums.

Rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu - iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu 2011.gada 13.jūnijā apmierināja, bet par to tika iesniegtas blakussūdzības.

Pērn "Delfi" rīcībā nonāca Anglijas tiesas prasības nodrošinājuma lēmums, kurš uzskaita virkni aktīvu, kurus tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus.

Prasības nodrošinājuma lēmums uzskaita vairākus aktīvus, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus. Anglijas tiesa uzskata, ka par Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, "Venceb", "Ventbunkers", "Inter-Rīga", "Puses", "Ventplac", "Euridice", "Hinch", "Kaywood", "Yelverton" un citās, vērtslietas, konti vairākās Latvijas un ārvalstu bankās.

Prasību, kuras Londonas tiesā iesniegtas arī pret Lembergu, kopējā summa ir vērtējama aptuveni 135 miljoni ASV dolāru. Šādas summas, pēc prasītāju uzskata, ir nepamatoti izņemtas no LK apzināti prettiesisku shēmu īstenošanas dēļ, galvenokārt izmantojot zem tirgus likmēm noslēgtus kuģu fraktēšanas līgumus starp LK koncernā ietilpstošajām kompānijām (prasītāji) un starpnieku kompānijām (korporatīvie atbildētāji), kuras tālāk kuģus jau par tirgus likmēm nodevušas fraktā trešajām personām, kas nav zinājušas un nav bijušas iesaistītas prettiesiskajās shēmās, iepriekš paskaidroja LK pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!