Video: Klintone uzsāk vizīti Latvijā ar viesošanos Rīgas pilī  (200)

Viņa atzina, ka viņai ir saglabājušas skaistas atmiņas par viesošanos Rīgā 1994.gadā kopā ar savu vīru, toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu.

Klintone arī tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), kurš tikšanās laikā pauda, ka šī vizīte ir apliecinājums tam, ka ASV un Latvija ir stratēģiskie partneri, un ASV ieinteresētībai attiecībās ar Latviju.

Premjers ar Klintoni pārrunāja ASV un Latvijas sadarbību, reģiona enerģētikas politikas jautājumus, sadarbību NATO aliansē un sadarbību starptautiskajās misijās. Premjers arī pauda cerību, ka arī turpmāk abu valstu attiecības būs tikpat labas.

Klintone apliecināja, ka ASV augsti vērtē sadarbību ar Latviju, partnerattiecības NATO un starptautiskajās misijās.

Klintone uzrunā premjeram uzsvēra, ka pastāvīgu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju pastiprināšana liecina par NATO un ASV gatavību nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Latviju. Tāpat viņa minēja, ka abām valstīm vēl daudz kopīgi jāstrādā, lai veicinātu augstāku Latvijas labklājības un energopiegāžu drošības līmeni. Klintone arī informēja, ka drīzumā Latviju apmeklēs ASV uzņēmēju delegācija un ASV Kongresa delegācija, informēja Valsts Kanceleja.

Vienas dienas vizītes laikā Latvijā Klintone tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP).

Vēlāk Klintone Latvijas Universitātē neformālā forumā tiksies ar vietējiem jauniešiem un nevalstisko organizāciju līderiem.

ASV valsts sekretāres vizīte Latvijā noslēgsies ar Samnera Velsa ielas svinīgo atklāšanu pie ASV vēstniecības Rīgā. ASV diplomāta vārdā tiks pārdēvēts Remtes ielas posms no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai. 1940.gada 23.jūlijā ASV valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Samners Velss nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV neatzīst Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. Vēlāk šis paziņojums kļuva pazīstams kā Velsa deklarācija un kļuva par pamatu ASV ilgtermiņa ārpolitikai, kas neatzina PSRS varas leģitimitāti Baltijas valstīs. Šai neatzīšanas politikai vēlāk sekoja vairāk nekā 50 pasaules valstu, tādējādi tā kalpoja kā spēcīgs atbalsts Latvijas valstiskās neatkarības idejai nebrīves laikā.