Foto: DELFI Aculiecinieks
Cits raksta nosaukums varētu būt tāds: "Alkatība – Latvijas preču cenu politika". Pat nezinu, kurš no virsrakstiem šeit labāk iederētos.

Pirms pāris dienām, pārlapojot padomju laiku zinātnieka Pohļobkina "Kulinārijas vārdnīcu", izlasīju sekojošo: "Īstie sidri tiek ražoti tikai Francijā, Normandijā. Citās valstīs ar šo nosaukumu tiek piedāvāts slikts, šķaidīts ābolu vīns un citas ābolu sulas falsifikācijas." Kas tad notiek ar Latvijā ražoto sidru, vai tiešām Pohļobkinam taisnība?

Atļāvos apšaubīt pazīstamā vēsturnieka un kulināra teikto un ar "Ceļu reportiera" automašīnu devos uz Smiltenes sidra darītavu. Uzņēmuma direktors Jānis Matvejs piekrita nelielai ekskursijai.

Īstu sidru gatavo no svaigas un kvalitatīvas ābolu sulas, bez aromatizētājiem, garšas pastiprinātājiem un citām piedevām (iesk. raugu un ūdeni). Noteikt vai sidrs ir ražots no īstas sulas vai koncentrāta nav grūti, īpaši, ja dzēriens pildīts stikla pudelēs. No sulas gatavotajam sidram mēdz būt nogulsnes. Smiltenes sidra darītavā dzērienu gatavo dabīgas šampanizācijas procesā, analoģiski kā tiek gatavoti dzirkstošie vīni no vīnogām.

(teksta turpinājums zem fotogalerijas)


Sākotnējā fermentācija notiek nerūsējošā tērauda bākās 2 – 3 nedēļas. Otrreizējā jau hermētiski slēgtās pudelēs. Šis process ilgst 4 – 5 mēnešus. Ievērojot tehnoloģiskā procesa starpposmus, kurus Jānis lūdza neatklāt, iekšķīgi lietojama produkcija ir gatava ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Tā kā īsta sidra darināšana ir darbietilpīgs (sākot jau no ābolu ražas novākšanas) un ilglaicīgs process.

Saprotams, es nevarēju neuzdot jautājumu, kas uztrauc katru "uz krūts ņēmēju" (joks). Kāpēc Smiltenes sidrs ir tik dārgs? Ir manīts, ka pudele mēdz maksāt pat sešus latus. Jānim šis jautājums nebija nekāds pārsteigums. Izskatījās, ka to viņš dzird ne pirmo reizi.

Cenas rašanās iemesls izrādījās pavisam triviāls. Uzņēmums gatavo produkciju "izlaiž" par trijiem latiem (vienas pudeles cena, kurā jau iekļauts akcīzes nodoklis). Visu pārējo "uzskrūvē" tirgotāji. Kā tirgotāju uzcenojums var pārspēt VISUS ražošanas izdevumus? Man personīgi tas nav saprotams. Nekā savādāk, kā tikai par pārdevēju alkatību, to nosaukt nevaru.

Savukārt, lai attaisnotu vai noliegtu Pohļobkina izteikumus par sidru, atliek tikai aizbraukt uz Franciju un nogaršot turienes izstrādājumu. Kad atgriezīšos, noteikti ar lasītājiem dalīšos savos sidra gaumes atklājumos.

Redakcijas piebilde! Alkohola lietošana ir kaitīga jūsu veselībai!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!