Lai pārbaudītu, vai veikali netirgo alkoholu nepilngadīgajiem un organizētu kontrolpirkumus, Iekšlietu ministrija (IeM) un tās pakļautības iestādes iesaista darbinieku bērnus, trešdien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē par nepilngadīgo alkohola lietošanas apkarošanas plāniem pastāstīja deputāts Arvils Ašeradens (V).
Viņš atzina, ka šādi paņēmieni cīņā ar jauniešu alkoholismu nav pieņemami, un deputātiem ir jāstrādā pie likumu izmaiņām, lai mazinātu alkohola pieejamību jauniešiem, nevis lūgt bērniem iesaistīties negodīgu pārdevēju "ķeršanā".
"Šis noteikti nav labs veids, kā mēs esam atstājuši Iekšlietu ministriju cīnīties ar šo problēmu," pauda Ašeradens, pirms izklāstīt izstrādātos priekšlikumus šīs problēmas mazināšanai.
Saeimā izveidotā un Ašeradana vadītā darba grupa bērnu un jauniešu aizsardzībai no alkohola ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus cīņai ar alkohola pieejamību jauniešiem. Viens no piedāvātajiem un par piemērotu atzītajiem priekšlikumiem paredz jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholu, obligāti uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. To paredz sagatavotie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Alkohola aprites likumā, vienlaikus paredzot arī naudas sodu pārdevējam no 50 līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām - no 100 līdz 500 latiem par šā noteikuma neievērošanu, pastāstīja Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka alkohola lietošanas dēļ Latvijā bezjēdzīgi zaudētas jauniešu dzīvības. Viņš minēja piemēru par traģisko avāriju Krāslavā jaungada naktī, kurā gāja bojā septiņi iereibuši jaunieši. Deputāts pauda pārliecību, ka tieši alkohols bijis pie vainas, kad noslīkuši daudzi cilvēki.
Tāpat secināts, ka kopš 2007.gada alkohola lietošanas statistika jauniešu grupā vecumā no 15 līdz 16 gadiem nav uzlabojusies.
Darba grupa piedāvājusi aizliegt pārdot alkoholu valsts un pašvaldību iestādēs, veikalos pienākumu to tirgot atsevišķi norobežotā nodaļā, tāpat piedāvāts noteikt sankcijas par nelikumīgu alkohola apriti īpašumā, "lai mājas īpašnieks būtu atbildīgs par to, kas notiek viņa īpašumā," klāstīja Ašeradens.
Darba grupa piedāvājusi noteikt sankcijas par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu un novešanu līdz dzēruma stāvoklim. Tāpat no 16 līdz 18 gadiem paredzēts paaugstināt vecumu, cik veca jaunieša vecākiem jāuzņemas līdzatbildība par atvases alkohola lietošanu.
Darba grupas atbalstītie priekšlikumi paredz arī sankcijas nepilngadīgajiem par alkohola iegādi un starpnieka izmantošanu, kā arī sankcijas par alkohola lietošanu izglītības iestādes telpās un teritorijā.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumu paredzēt iespēju piemērot administratīvo arestu par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem darba grupa neatbalstīja. Tāpat, lai arī vairāki klātesošie kopsēdē pauda atbalstu Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumam atļaut Latvijā alkoholu tirgot tikai no 21 gada vecuma, jo 18 gadu vecumā jaunieši vēl neesot pietiekami pieauguši, šis priekšlikums, kas "raisījis kontraversālus viedokļus", netika atbalstīts.
Abu komisiju deputāti trešdien kopsēdē pauda konceptuālu atbalstu darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem, ko akceptē ar Valsts policija un citas atbildīgās iestādes. Tādējādi šos priekšlikumus virzīs skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Deputāti komisiju kopsēdē atkārtoti uzsvēra, ka izmaiņas alkohola aprites kārtībā nepieciešamas, jo Latvijā 15 – 167 gadus veci jaunieši alkoholu patērē krietni biežāk nekā citās Eiropas kopienas valstīs un visu veidu alkohola pieejamība jauniešiem ir vērtējama kā augsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
