Lēmums vienā likumprojektā lemt par referendumu aģitācijas un finansēšanas kārtības sakārtošanu no vienas puses un par parakstu sliekšņu celšanu saistībā ar tautas nobalsošanas organizatoru pienākumiem no otras puses bija politiska kļūda, uzskata Reformu partijas līderis Valdis Zatlers.
Zatlers gan iebilst pret to, ka tiek lietots jēdziens "parakstu sliekšņa celšana", jo Satversmē jau ir paredzēts, ka referendumu var ierosināt, ja kopā tiek savākti 1/10 jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu.
Viņš arī uzskata, ka cilvēkiem nebūs problēmas pēc 2015.gada internetā savākt minēto parakstu skaitu, jo "katram ir [pieejams] dators". Taču politiķa prioritāte ir aģitācijas un finansēšanas kārtības pieņemšana, un Zatlers izsaka nožēlu, ka attiecīgie likuma grozījumi vēl nav nav stājušies spēkā. Viņš cer, ka šo jautājumu parlamentam drīzumā izdosies atrisināt.
Vaicāts par nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšlikumu par pašreizējā parakstu sliekšņa saglabāšanu saistībā ar referenduma organizatoru pienākumiem, Zatlers aicināja "atļaut politiķiem izdiskutēt šo jautājumu".
Jau vēstīts, ka nacionālā apvienība priekšlikumos grozījumiem tautas nobalsošanas kārtībā piedāvā pagaidām saglabāt esošo kārtību - divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu un esošo parakstu skaitu, kas jāsavāc referenduma iniciatoriem - 10 000.
Aģentūras LETA iepriekš aptaujātie koalīcijas politisko spēku pārstāvji neizslēdz iespēju diskutēt par esošās divpakāpju parakstu vākšanas sistēmas referendumu ierosināšanai saglabāšanu.
Kā ziņots, ka Saeimas deputāti 22.augustā virzīja izskatīšanai komisijās Bērziņa atkārtoti otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, cita starpā, paredzēja, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 154 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz 2015.gadam likumprojekts paredzēja pārejas periodu, kurā tautas nobalsošanas rosinātājiem būtu noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai. Grozījumi pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus, bet pēc pārejas perioda būtu iespējams parakstīties arī elektroniski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
