Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš sarunā sacīja, ka šādus secinājumus var izdarīt no sabiedriskajā apspriešanā iesniegtajiem priekšlikumiem.
Vēl augstāks šis rādītājs esot Saeimas deputātu vidū - par to viņš ir pārliecinājies, kad pagājušajā nedēļā apmeklēja NAP izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēdi. "Var redzēt, ka deputāti arī ir ļoti rūpīgi lasījuši sākotnējo redakciju, un bija jau gatavi komentāri un priekšlikumi," teica Krieviņš, piebilstot, ka, spriežot arī pēc ekspertu līmenī notikušajām diskusijām, viss liecina par to, ka cilvēki ir vismaz "pārskrējuši pāri" šim dokumentam un zina, par ko runā.
Komentējot aptaujas rezultātus, kurā noskaidrojies, ka 44% ir dzirdējuši par NAP, no kuriem tikai 4% ir labi informēti par šo dokumentu, Krieviņš izteicās, ka tas esot ļoti labs rezultāts.
"Nav jau ilūziju, ka pilnīgi visi iedzīvotāji aktīvi seko līdzi visam, kas valstī notiek, un interesējas par to, šī iemesla dēļ 44% es uzskatu par ļoti labu rādītāju," sacīja Krieviņš.
Turklāt no sabiedriskās apspriešanas esot redzams, ka tie cilvēki, kam ir ko teikt un kas vēlas ko teikt, aktīvi izmanto visas iespējas - vai nu klātienē, vai tiešsaistē. PKC vadītājs domā, ka ne visiem cilvēkiem NAP šķiet saistoša lasāmviela un ne visi cilvēki jūtas pietiekami kompetenti, lai to komentētu.
Jau ziņots, ka pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto neko nav dzirdējuši par NAP, bet 40% atzinuši, ka kaut ko par šo dokumentu ir dzirdējuši, vien 4% ir labi informēti par NAP.
NAP 2014.-2020.gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
