Pēdējā laikā strauji sarukusi sabiedrības uzticība arodbiedrībām un nevalstiskajām organizācijām (NVO) - trīs gadu laikā NVO sabiedriskajās aptaujās no +8 punktiem nokritušas zem -3, bet arodbiedrības pēc neliela kāpuma pērn atgriezušās izejas pozīcijā zem +2 punktiem, liecina sabiedriskās domas pētījumu centrā SKDS pētījums, pirmdien vēsta laikraksts ”Neatkarīgā”.
Salīdzinājumam – ar visaugstāko iedzīvotāju uzticības rādītāju var lepoties izglītības iestādes – plus 53,5 punkti.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš laikrastam norādījis, ka sabiedrība neuzticas nevalstiskajam sektoram, kaut gan teorētiski šai uzticībai jābūt lielai. ”Šīs organizācijas taču esam radījuši mēs paši, nevis valsts. Un tomēr mēs neesam komfortā ar tām,” paudis sociologs.
”Izrādās, ka mēs kā indivīdi neuzticamies cits citam. Uzskatām, ka citi cilvēki ir ļauni, melīgi, slikti. Ka citiem nevar uzticēties, bet jāattiecas ar piesardzību, jo nevar zināt, kas kuram aiz ādas.” Un attiecīgi, kad runa ir par šo pašu ”neuzticamo” cilvēku veidotajām organizācijām, arī tās neizpelnās uzticību, pieļauj Kaktiņš.
140 dažādas biedrības, nodibinājumus un personas vienojošās Latvijas pilsoniskās alianses sarakstos atrodamas daudzas mazas, ļoti konkrētu interešu grupu organizācijas. Alianses direktore Rasma Pīpiķe, komentējot SKDS pētījuma rezultātus, piekritusi, ka atsevišķu organizāciju darbība rada stereotipus par NVO sektoru kopumā,
Taču popularitātes trūkums, viņasprāt, ir arī NVO darba garoza – cilvēki organizācijās apvienojas, lai runātu par problēmām, un no malas citiem izskatās pēc negaisa mākoņiem. Tai pašā laikā iedzīvotāji bieži vien paši savas aktivitātes nesaredz kā nevalstisku darbošanos – skolās viņi ir vecāku padomēs, piedalās talkās, un galu galā krīzes laikā tieši iedzīvotāji paši darbināja zupas virtuves un vai katrā miestā pabaroja savus izsalkušos.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers laikrakstam atzinis: ”Varbūt patiešām būtu labāk, ja cilvēki ietu ielās un protestētu, taču viņi brauc projām.” Latvijā ģenerālstreiks likumā pat teorētiski nav paredzēts. Tomēr Krīgers min citus labumus, ko iedzīvotājiem dod arodbiedrības – ne tikai individuāli aizstāvot savas darba tiesības. Pēdējā gada arodbiedrību lepnums ir attālinātā pensiju reforma un pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Pašlaik savukārt arodbiedrību līderi cenšas ar saviem priekšlikumiem ietekmēt budžetu. Arodbiedrību popularitātes trūkumu Krīgers skaidro ar citu iemeslu - organizācijas pārstāv tikai 12% Latvijas strādājošo.
Pagaidām nevalstiskais sektors var vienīgi mierināt sevi ar domu, ka, saglabājot līdzšinējo dinamiku, sabiedrības neuzticēšanos politiskajām partijām – mīnus 73,4 punktus – tas sasniegs vēl pēc kāda pusgadsimta, norāda laikraksts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
