Eksperts: ministru demisiju pieprasījumi rāda, ka amatpersonas nav tikai atsēdētāji  (27)

Sabiedrības aktivitāte norāda gan uz problēmām valsts pārvaldē un atsevišķās ministrijās, gan uz pēdējā laikā pieaugušo sabiedrības vēlmi iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

2012.gads ir bijis diezgan bagāts ar demisijas pieprasījumiem. Nozares pārstāvji pieprasījuši izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa aiziešanu no amata, ģimenes ārsti pieprasīja veselības ministres Ingrīdas Circenes demisiju, savukārt Ilzes Viņķeles atkāpšanos vēlējās panākt gan atsevišķas nevalstiskās organizācijas, gan Pensionāru federācija.

Runājot par Ķīļa gadījumu, Rozenvalds sacīja, ka nozares biežā neapmierinātība ir saistīta tieši ar ministra juceklīgo darbību un nespēju pietiekami labi organizēt savu darbu, kā arī nespēju pietiekami skaidri izklāstīt iecerētos darbus.

Arī runājot par Viņķeles demisijas pieprasījumiem un atceroties ministres izteikumus par padomju laikā strādājušo cilvēku tiesībām saņemt pensijas no Latvijas sociālā budžeta, politologs paskaidroja, ka jautājums drīzāk ir par ne visai veiksmīgi izvēlētu komunikācijas formu.

Otrā Viņķeles demisijas pieprasīšanas gadījumā ar dzimumlīdztiesības plāna atsevišķu pasākumu īstenošanu - grāmatu par dzimumlīdztiesību "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards" - savukārt ir pierādījies, ka citu valstu pieredzi nevar burtiski pārcelt uz Latvijas sabiedrību.

"Mēs atšķiramies no Dānijas sabiedrības, un ar to ir jārēķinās. Tas nenozīmē, ka tamdēļ jāatsakās no kādiem fundamentāliem mērķiem, bet veidam, kā tos īstenot, jābūt stipri citādākam," uzskata eksperts.

Līdz ar to demisijas pieprasījumi norāda uz to, ka ir jomas, kur valdība darbojas. Šo darbošanos var vērtēt dažādi, un tas prasa diskusiju sabiedrībā, kas ir normāls process, sacīja politologs.

Viņš arī teica, ka to var uztvert zināmā mērā kā zvanu, kas valdības vadītājam Valdim Dombrovskim ("Vienotība") liek tomēr domāt par to, kas būtu darāms, lai labāk koordinētu gan attiecības ministru starpā, gan attiecības starp valdību un sabiedrību.

Rozenvalds atzina ‒ daudzie demisiju pieprasījumi ir pazīme arī tam, ka sabiedrība vēlas vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā, kas esot labs signāls.

Lai arī maz, bet ir pieaugusi sabiedrības uzticēšanās augstākajām pārvaldes struktūrām un likumdevējam, kas gan esot vēl tālu no citu Eiropas valstu līmeņa un arī mūsu kaimiņiem igauņiem, bet tas nozīmē vien to, ka šajā ziņā mums ir kur augt, piebilda eksperts.