Mediju telpā trešdien diezgan plaši komentēts un asprātīgas piezīmes veltītas tam, ka turpmāk sabiedriskās televīzijas ziņās tikšot noteikts, ka vienā ziņu izlaidumā drīkstēs rādīt tikai četrus politiķus, piecus lauku iedzīvotājus un sešus citus iedzīvotājus.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvis Dainis Mjartāns norādīja, ka tā nav sacījis. Trešdien viņš piedalījās diskusijā par medijiem, kuru organizēja valdībā esošā Nacionālā apvienība un kuru vadīja šā politiskā spēka pārstāve Ināra Mūrniece. Informācija par viņa teikto parādījās vairākos portālos.
Latvijas sabiedriskā medija koncepcija, kas paredz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu piecu gadu laikā, pašlaik atrodas saskaņošanas procesā. Kā mērķis iezīmēts spēcīga sabiedriskā medija izveidošana Latvijā. Tā paredz vairākas izmaiņas, lai uzlabotu saturu.
Viena no izmaiņām ir sistēmas ieviešana, kas ļautu monitorēt sabiedrības grupu pārstāvniecību ziņās.
Koncepcijā teikts, ka pēc Zviedrijas sabiedriskā medija piemēra ir plānots ieviest "galvu" uzskaiti ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību (vismaz trešdaļai intervēto), reprezentatīvu novados dzīvojošo pārstāvniecību (ceturtajai daļai ir jābūt no novadiem) un novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību (ne vairāk kā trešā daļa "galvu").
"Man jautāja par to, kā varētu veicināt viedokļu daudzveidību Latvijas Televīzijā, un es teicu, ka NEPLP, iztirzājot Latvijas jaunā sabiedriskā medija projektu, diskutēja par to, vai arī Latvijā nebūtu ieviešams proporcionalitātes princips, kāds ir Skandināvijas valstīs, kad, piemēram, ziņu raidījumos vai vispār atsevišķos raidījumos netiek rādīti tikai, pieņemsim, četru politiķu viedokļi, bet pēc proporcionalitātes principa tiek obligāti parādīti arī citi viedokļi, piemēram, lauku iedzīvotāju viedokļi, mazākumtautību viedokļi," pastāstīja Mjartāns.
Pēc viņa uzsvērtā, viedokļu daudzveidība ir žurnālistikas princips, bet, kā to panākt, tas esot cits jautājums.
"Kā padome to var regulēt? Runa ir par to, ka nākotnē šādi principi varētu būt pārņemami," norādīja Mjartāns.
NEPLP nesen nāca klajā ar jauna sabiedriska medija sīku izpētes projektu. Tā kā dokuments ir liels, Kultūras ministrijā iepriekš prognozēja mēnešiem ilgu saskaņošanas laiku, līdz koncepcija nonāktu valdībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
