Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) piektdien plenārsēdē Briselē pārliecinoši atbalstīja triju Baltijas valstu delegāciju iesniegto priekšlikumu politiskajā rezolūcijā par kohēzijas politiku nākamajam plānošanas periodam, rosinot nodrošināt Baltijas valstīm absorbcijas griestu likmi, kas ļaus uzņemties tāda paša apjoma saistības kā pašreizējā periodā, informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko.
Eiropas Savienības Reģionu komiteja ir padomdevēja iestāde, kurā darbojas Eiropas Savienības reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji. , tā izsaka savu viedokli Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei obligātās konsultācijās, kas noteiktas līgumā, fakultatīvās konsultācijās un pēc savas iniciatīvas, ja uzskata to par nepieciešamu.
Rezolūcijas sagatavotājs, Polijas delegācijas RK vadītājs Mareks Vožņaks aicināja ierobežot Baltijas valstu iespējamos zaudējumus un atbalstīt līdzvērtīga finansējuma līmeņa piešķīrumu kā iepriekšējā periodā. "Visas dalībvalstis saskārušās ar iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu, tāpēc nevaram sagaidīt, ka visi saņemsim finansējumu tādā pašā apmērā kā līdz šim. Taču jāņem vērā to dalībvalstu vajadzības, kurām palīdzība būtu vairāk nepieciešama, un nodrošināt iepriekšējam periodam līdzvērtīgu finansējuma līmeni," paudis Vožņaks.
Savā uzrunā Reģionu komitejas biedriem Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis aicināja ņemt vērā to, ka nākamā plānošanas perioda piešķīrumu noteikšanā izmantotais atsauces periods balstās uz 2008. – 2010. gada IKP rādītājiem, kad visās Baltijas valstīs bija ievērojams IKP kritums. Samazināt absorbcijas griestu likmi būtībā nozīmē sodīt šīs dalībvalstis, kas 2007. – 2013. gadā parādījušas labus rezultātus līdzekļu izmantošanā un spējušas nodrošināt valsts līdzfinansējumu par spīti dziļai ekonomikas krīzei un nopietniem samazinājumiem budžetā.
"Šeit svarīgs jautājums par kopējo pozīciju un attieksmi, cik kohēzijas instruments ir svarīgs Eiropas Savienības konkurētspējas atjaunošanai pasaules kontekstā. Lai ekonomikas lejupslīde, kuru Baltijas valstis pārdzīvoja pirmās, neatstātu tālāku graujošu ietekmi uz kohēzijas politiku nākotnē, svarīgi saglabāt šo finansējumu vismaz iepriekšējā līmenī. Tikai tā Baltijas valstu ekonomiku attīstību varēs straujāk tuvināt Eiropas Savienības labklājības valstu līmenim," norādījis Jaunsleinis.
Visu triju Baltijas valstu delegāciju sadarbības nozīmi atbalsta panākšanā RK īpaši uzsvēra Igaunijas delegācijas pārstāvis RK Birojā Vaino Hallikmegi: "Esam ieguldījuši lielu darbu šī priekšlikuma sagatavošanā un vienošanās panākšanā ar ziņotāju un politiskajām grupām. Taču te ir runa ne tikai par mūsu priekšlikumu, bet par priekšnoteikumiem tā tapšanā. Domāju, ka panākumu atslēga šajā gadījumā ir Baltijas valstu delegāciju vienotais darbs."
RK rezolūcijā par kohēzijas politiku pēc 2013. gada publiskoja savu nostāju pirms izšķirīgās 7. – 8. februāra Eiropadomes sanāksmes, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis atkārtoti centīsies vienoties par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu 2014. – 2020. gadam.
Jau iepriekš ziņots, ka pagājušā gada novembrī notikušajā Eiropadomes sanāksmē tās priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs savā kompromisa priekšlikumā piedāvāja ietvert izņēmumu Baltijas valstīm un Ungārijai, ņemot vērā ievērojamo ekonomikas lejupslīdi, un noteikt absorbcijas griestu līmeni 2,59% apmērā no IKP pretstatā pārējām dalībvalstīm piedāvātajiem 2,35% no IKP. Taču Baltijas valstu pārstāvji iebilda pret visiem priekšlikumiem par nepārsniedzamo likmi un pieprasīja to paturēt tādā līmenī, kas ļautu uzņemties vismaz tāda paša apjoma saistības kā pašreizējā periodā. Aprēķini liecina, ka tas būtu iespējamas tikai tad, ja nepārsniedzamā likme būtu 2,9% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
