Pašvaldības lūdz Saeimu un valdību steigšus risināt situāciju siltumapgādē  (19)

LPS nosūtījusi vēstuli, kurā norādīts, ka savienība atkārtoti aptaujājusi pašvaldības par situāciju siltumapgādē un tās 1.janvārī ir fiksējušas iedzīvotāju parādsaistības vēl nebijušā apjomā - 39,67 miljonus latu. Parādu kopapjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 24,9 %. Analīze liecina, ka īpaši kritiska situācija ir novadu pašvaldībās, kur parādsaistību apjoms pieaudzis vairāk par 31%.

LPS norāda, ka joprojām neatrisināts jautājums ir ar hipotēku apgrūtināto dzīvokļu īpašumiem, kuros īpašnieku parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašuma lietošanu, veido vairāk nekā 1/3 daļu no kopējā parādu apjoma.

Salīdzinoši lielāks parādu pieaugums pārsniedz 20 % salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu - parādsaistības pārsniedz 1,5 līdz 2 mēnešu maksājumu apjomu. Iedzīvotāju zemā maksātspēja rada siltumapgādes uzņēmumiem nopietnas problēmas uzsākt un veiksmīgi nodrošināt kārtējo apkures sezonu.

Bez tam, lēmums par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei to sadārdzinājis vidēji par 7 % līdz 9%, kas savukārt palielina siltumenerģijas tarifus vidēji par 6% līdz 7%. Savukārt, samazinot PVN likmi no 12% līdz 5%, valsts budžetā netiktu ieskaitīti 18 miljoni latu, savukārt ieņēmumi no dabas gāzes nodokļu ir orientējoši 15,3 miljoni latu gadā.

"Veidojas paradoksāla situācija, ka valsts budžets pelna orientējoši 33 miljoni gadā uz siltuma izmaksu pieauguma rēķina, savukārt pašvaldības uz GMI un dzīvokļu pabalsta rēķina 2013. gadā izmaksās vismaz 35 miljoni latu," teikts LPS vēstulē tautas priekšstāvjiem.

Tāpat LPS norāda, ka, neskatoties uz formālo trūcīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu, tas joprojām ir augstāks, nekā pirmskrīzes periodā. Turklāt, izstrādājot jaunus valsts atbalsta mehānismus un kritērijus ES struktūrfondu piesaistei siltumapgādei, ir jāparedz atbalsts centralizēto sistēmu - ūdenssildāmo katlu rekonstrukcijai un rekuperācijas iekārtām, pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcijai un būvniecībai siltumapgādē, konkursos ir jāatsakās no katlu māju diferencēšanu pēc jaudām kā pamatkritērijs izvirzāms efektivitātes rādītājs.

LPS atgādina, ka jau trīs gadus aktualizējusi ar siltumapgādi saistītās problēmas, bet ne Saeima, ne Valdība pēc būtības nav atbilstoši reaģējusi un risinājusi nevienu no pašvaldību izvirzītajiem problēmu jautājumiem; rezultātā uzkrātie parādi un to apjoma turpmāks pieaugums apdraud normālu efektīvu siltumapgādes nozares funkcionēšanu iedzīvotāju tiesības garantētai komunālo pakalpojumu saņemšanai.

Joprojām nav izstrādāts darboties spējīgs parādu apjoma kontroles un parādu piedziņas mehānisms.

Vidējais tiesvedības termiņš pirmās instances tiesās komunālo maksājumu parādu piedziņā joprojām ir 1 līdz 1,5 gadi, kas pārsniedz divu apkures sezonu periodu.

LPS uzsver, ka Saeima trīs gadu laikā banku lobiju ietekmē nav spējusi pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzētu maksātnespējīgo nekustamo īpašumu izsoles rezultātā iegūtos līdzekļus, pirms hipotekāro kredītu parāda kompensēšanas līdz 10% no izsolē iegūto līdzekļu novirzīt mājokļu apsaimniekošanas parādu dzēšanai, joprojām Civilprocesa likumā netiek definētas normas par komunālo parādu segšanu nekustamo īpašumu izsoles gadījumā.

Ja Civilprocesa likumā nav iespējams definēt normas par komunālo parādu segšanu nekustamo labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ar ķīlu apgrūtinātā nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšanā, Saeimas Juridiskajam birojam jānorāda ar kuru normatīvo aktu palīdzību šī problēma risināma.

Tāpat atzīmēts, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums joprojām precīzi nedefinē dzīvojamo māju īpašnieku un pārvaldnieku atbildības jautājumus. Likums vien nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieks par mājas pārvaldīšanu ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā, savukārt pārvaldnieks atbild dzīvojamās mājas īpašniekam saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu Civillikumu un noslēgto pārvaldīšanas līgumu. Lai gan spēkā ir Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētā atbildība par izvairīšanos no dzīvojamās mājas uzturēšanas, nepieciešams precīzi definēt dzīvokļa īpašnieka atbildību par komunālajiem maksājumiem, kā arī paredzēt papildus pilnvaras pārvaldniekam parādu piedziņā

Vairāk nekā gadu Saeimas atbildīgā komisija nespēj izstrādāt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz pārvaldniekam pienākumu kontrolēt dzīvokļa īpašnieku maksājumu saistību izpildi par dzīvokļa īpašuma lietošanu, tāpēc pašlaik tikai teorētiski ir iespējama dzīvokļu īpašnieku atteikšanās no namu apsaimniekotāja, gadījumos, ja tas nav norēķinājies ar pakalpojuma sniedzēju, likumā definētās „norīkotā pārvaldnieka" normas nedarbojas.

Jautājumā par namu siltināšanu, LPS norāda, ka atsevišķu ēku energoefektivitātes jautājumi nav risināmi atrauti no pašvaldību teritoriālā plānojuma un kopējās siltumapgādes sistēmas efektivitātes analīzes.

LPS rosina pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī objektīvi izvērtēt valsts atbalsta mehānismus koģenerācijas stacijām, kuras darbojas centralizētā siltumapgādes sistēmā, izstrādāt priekšnosacījumus Energoefektivitātes fonda izveidei un valsts budžetā paredzēt 50% līdzfinansējumu GMI un dzīvokļu pabalstiem, kura avots būtu ienākumi no PVN siltumapgādei un akcīzes nodokļa dabas gāzei.

Tāpat rosināts grozīt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un precīzi definēt dzīvokļa īpašnieka atbildību par komunālajiem maksājumiem, kā arī paredzēt papildus pilnvaras pārvaldniekam parādu piedziņā, kā arī atcelt pantus, kas definē norīkotā pārvaldnieka darbību. Tāpat lūgts paredzēt iespēju dzīvokļu īpašniekiem norēķināties ar siltuma piegādātāju slēdzot tiešos līgumus, nosakāma maksājumu kārtība, kas nodala neregulēto pakalpojumu daļu no regulētās siltumapgādes daļas.

Rosināts arī pārstrādāt likumu „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā", deleģējot palīdzības veidus noteikt ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Izvērtēt šī likuma atbilstību Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un precizēt vairākus terminus un jēdzienus Enerģētikas likumā.