Spiegi pērn interesējušies par Latvijas iestāju eiro zonā un enerģētikas projektiem  (40)

Vēl ārvalstu izlūkus interesējusi informācija, par Latvijai piešķirtajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn ārvalstu izlūkdienesti izrādīja interesi par plašu jautājumu loku - par valsts iekšpolitiku, ārpolitiku, kā arī militārajiem un drošības politikas jautājumiem. Interese bijusi arī par Latvijas drošības politiku, dalību NATO un citās starptautiskās organizācijās.

Kopumā ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu Latvijai SAB vērtē kā mērenu.

Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega, vēsta SAB.

Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15% līdz 40% no kopējā diplomātu skaita. Izlūkdienesti aktivitātes pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem īsteno, strādājot arī no savas valsts teritorijas, vai darbojoties pierobežas teritorijā, uzskata SAB.

SAB uzskata, ka ziņu iegūšanai ārvalstu specdienesti izmanto publiski pieejamus avotus, iegūst informāciju no informācijas avotiem un kontaktpersonām, kā arī izmanto oficiālos pienākumus, lai paralēli iegūtu informāciju par izlūkdienestu interesējošiem jautājumiem.

Izlūkdienestu virsnieki reti pielieto agresīvas un tiešas metodes, kā arī reti cenšas piekļūt klasificētai informācijai.

Atšķirīga pieeja ir gadījumos, kad ārvalstu izlūkdienesti pret Latvijas valsts piederīgajiem strādā no savas teritorijas vai pierobežas zonā. Tur nereti tiek izteikti tieši sadarbības piedāvājumi, kas ietver draudus un šantāžu, informē SAB.

Daudz biežāk par viņus interesējošiem jautājumiem spiegi vāc aizkulišu informāciju un ekspertu vērtējumus. Iegūtās ziņas tiek kombinētas ar publiskās informācijas analīzi, kas kopsummā var sniegt visai detalizētu izpratni par izlūkdienestu interesējošo jomu.

Vairāku ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes ir saistītas ar pārstāvēto valstu Latvijā dzīvojošajām diasporām. SAB novērojumi liecina, ka pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas Valsts drošības komiteja strādā īpaši aktīvi.

Pēdējos gados konstatēti vairāki gadījumi, kad diaspora tiek iesaistīta izlūkdienesta organizēto pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir demonstrēt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstu to izcelsmes valsts īstenotajai politikai un pastāvošajam režīmam. Piemēram, diasporas organizācijas rīko attiecīgu konferenci un pieņem rezolūcijas, bet patiesie pasākuma iniciatori un rezolūciju tekstu autori ir izlūkdienesta pārstāvji.

Papildus darbam ar diasporu režīma atbalstam tiek īstenots aktīvs darbs ar medijiem. Zem vēstniecības piesega strādājoši izlūkdienesta virsnieki veido noteiktu žurnālistu loku, ar kuriem uztur kontaktus, piedāvā doties pieredzes apmaiņas tūrēs.

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm.

Likumā noteiktā kārtībā SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.