"Demokrātisko patriotu" valdes paziņojumā teikts, ka tā izvērtējusi 16. marta notikumu kopējo ainu - pasākumus pie Brīvības pieminekļa, valsts iekšlietu struktūru, Rīgas Domes, un atsevišķu deputātu rīcību un saprot, ka līdzīgas provokācijas varētu turpināties līdz pat pašvaldību vēlēšanām, saasinot spriedzi Latvijas iedzīvotāju vidū, tāpēc Staltam jau tuvākajā būtu jāizvērtē iespēja pamest NA Saeimas frakciju.
Biedrība norāda, ka nav pieļaujams, "piesedzoties ar deputāta neaizskaramību, publiski veikt darbības, kas netieši rada aicinājumu sabiedrības locekļiem iesaistīties ielu provokācijās, tādējādi izraisot pamatotus draudus iedzīvotāju un pilsētas viesu drošībai".
Biedrība arī ir neizpratnē par aizskarošo attieksmi, kas no atsevišķu NA deputātu puses tika izrādīta policijas darbiniekiem, kas pildīja savus tiešos pienākumus, nodrošinot Latvijas valsts piederīgo un ārvalstu pilsoņu drošību.
"Tā ir veiksme, ka 16. martā netika izprovocētas nopietnākas sadursmes un grautiņi, kādus Latvija piedzīvoja pirms vairākiem gadiem 13.janvāra notikumos, kā arī nebija cietušo vai cilvēku upuru, kas varēja rasties, satrauktam pūlim vēl vairāk uzkurinoties no dažu deputātu neadekvātās rīcības," teikts biedrības valdes paziņojumā.
Biedrība uzsver, ka bija svarīgi "bez agresijas pārtraukt Brīvības pieminekļa zaimošanu un leģionāru goda un cieņas aizskārumus" un pauž uzskatu, ka politiķiem bija jārod iespēja risināt šo situāciju, neapdraudot sabiedrisko kārtību. Tā vietā deputāti izmantojuši radušos situāciju savas „publicitātes" celšanai.
"Kā savos publiskajos paziņojumos ir norādījusi Valsts policijas vadība, informācija par plānotajām aktivitātēm pie Brīvības pieminekļa bija pieejama jau pirms 16. marta notikumiem, tāpēc vēl vairāk neizprotama ir NA, jeb partijas „Visu Latvijai!" atsevišķu deputātu un vadošo biedru izvēle atbildēt uz antifašistu provokācijām, fiziski mēģinot tos apklusināt," teikts paziņojumā.
Biedrība uzskata, ka deputātiem nevajadzētu pieļaut jebkādas provokācijas, kas šķeļ sabiedrību un kavē valsts izaugsmi, kā arī negatīvi ietekmē valsts ārējo tēlu.
Jau vēstīts, ka sestdien, leģionāru atceres dienā, pie Brīvības pieminekļa tradicionāli pulcējās cilvēki, kuri vēlējās godināt leģionāru piemiņu, un tā dēvētie antifašisti, kuri pauda nosodījumu Vācijas karaspēka pastrādātājiem noziegumiem.
Šogad starp abām pusēm izcēlās arī asa vārdu apmaiņa un neliela grūstīšanās. Leģionāru atbalstītāji bija neapmierināti ar to, ka antifašistu biedrības pārstāvji pie pieminekļa uzstādījuši skaļruņus un mikrofonus.
Saistībā ar šiem notikumiem NA pirmdien oficiāli pieprasījusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
