Foto: LETA

Saeimas deputātu Ingmāru Čaklo (V) sauks pie administratīvās atbildības par likumā valsts amatpersonām noteikto ziedojumu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšanu, jo viņš izmantojis palīdzes automašīnu, ceturtdien nolēma Saeimas deputāti.

Saeimas piekrišanu Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas vēstulē Saeimai norādīja, ka Čaklais no 2010.gada 18.jūlija līdz 2011.gada 31.maijam amata pienākumu pildīšanai bez atlīdzības izmantojis savai palīdzei piederošo automašīnu "Nissan", līdz ar to nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus.

KNAB norāda, ka deputāta palīdzei piederošās automašīnas nodošana izmantošanai bez atlīdzības deputāta pienākumu pildīšanai ir uzskatāma par ziedojumu.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par dāvanu vai ziedojumu, vai citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas kārtības pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods valsts amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts prasīt vai pieņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu uz šo personu. Tāpat likums nosaka, ka ziedojumu var pieņemt, ja to sniedz kāda neiesaistīta trešā persona, savukārt deputāta palīdze, kas atradās Čaklā pakļautībā, šajā gadījumā nav uzskatāma par trešo neiesaistīto personu, norāda KNAB.

Pats Čaklais skaidrojis, ka Saeimas Saimnieciskā komisija, pieņemot lēmumu piešķirt deputātam kompensāciju transporta izdevumu segšanai, bija atļāvusi un akceptējusi, ka "izmantoju savas palīdzes automašīnu darba vajadzībām bez atlīdzības".

Deputāts uzsvēris - viņš ir saņēmis augstākās amatpersonas vai koleģiālās institūcijas atļauju un tādējādi ir izpildījis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktās darbības.

Turklāt minētās atļaujas saņemšana nav vienīgais arguments, kura dēļ viņš uzskata, ka lietvedība KNAB jāizbeidz, jo šajā gadījumā iestājies noilgums un trūkst administratīvā pārkāpuma sastāva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!