Plūdu zaudējumu aprēķini pārsnieguši 5,2 miljonus latu  (6)

"Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka pašvaldībām plūdu nodarīto zaudējumu kompensēšanai būtu nepieciešami vairāk nekā 4 miljoni latu, taču šajos aprēķinos iekļautas arī 1,8 miljonus latu lielās Ogres upes jaunā aizsargdambja celtniecības izmaksas.

Pagaidām nav zināms, vai celtniecības darbi tiks finansēti arī no valsts budžeta, pēc Krīzes vadības padomes sēdes pirmdien norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V), uzsverot, ka dambja celtniecībai nepieciešamos līdzekļus Ogres pašvaldība varēs aizņemties no Valsts kases. "Tas vēl ir diskutējams jautājums," atbildot uz jautājumu, vai pašvaldība var cerēt uz valsts finansiālo atbalstu aizsargdambja būvniecībā, teica valdības vadītājs.

Neskaitot izmaksas, kas saistītas ar jauna aizsargdambja celtniecību Ogrē, pašvaldību infrastruktūrai plūdi nodarījuši 1,984 miljonus latu vērtu "skādi". Vēl teju 184 000 latu pašvaldības iztērējušas, sniedzot sociālo palīdzību plūdos cietušajiem iedzīvotājiem.

Zemniekiem plūdi nodarījuši 61 530 latus lielus zaudējumus, bet kopējie zaudējumi Zemkopības ministrijas atbildības sfērā esošajās nozarēs sasniedz 125 500 latu.

Satiksmes ministrijas pārziņā esošajai infrastruktūrai plūdi nodarījuši vēl 1,040 miljonus latu lielus zaudējumus.

Savukārt Iekšlietu ministrija no valsts budžeta vēlas saņemt 33 783 latus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar glābšanas darbos iesaistīto amatpersonu atalgojumu, kā arī transporta un infrastruktūras izmaksām. Vēl 3285 lati nepieciešami, lai kompensētu izmaksas, kas saistītas ar Aizsardzības ministrijas resoros nodarbināto līdzdalību glābšanas darbos, liecina Krīzes vadības padomes sēdē skatītie aprēķini.

Premjers Dombrovskis pēc sēdes skaidroja, ka, ņemot vērā to, ka 2013.gada budžetā plānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem jau teju izsīkuši, 2,6 miljoni latu plūdu nodarīto zaudējumu kompensēšanai tiks pārdalīti no citām budžeta programmām, tostarp izdevumiem, kas sākotnēji plānoti valsts parāda apkalpošanas izmaksu segšanai.

Krīzes vadības padome arī vienojusies atvēlēt aptuveni 200 000 latu, lai vēl šovasar nodrošinātu lielo upju – Daugavas, Gaujas un Lielupes – gultņu hidroloģisko skenēšanu. Pamatojoties uz šādi iegūtajiem datiem plānots modelēt iespējamos plūdu apdraudējumus nākotnē un attiecīgi papildināt civilās aizsardzības plānu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš pēc sēdes atgādināja, ka Latvijā ir 72 applūstošās teritorijas, bet skenēšanas darbi un plūdu modelēšana ļaušot uzlabot civilās aizsardzības plānus un adekvāti reaģēt apdraudējuma gadījumā.

Jau vēstīts, ka šopavasar plūdi bija īpaši plaši un tajos cieta Ogre, Jēkabpils, Daugavpils un citas pilsētas Latvijā.