Lai novērstu augsti kvalificēto valsts pārvaldes darbinieku pāreju darbā uz privāto sektoru, Finanšu ministrija rosina šo darbinieku algas sasaistīt ar privātā sektora algām un maksāt viņiem 80% no tā, ko saņem privātajā sektorā.
Saskaņā ar valdībā otrdien lemto, vidējā termiņā uz pakāpenisku algu pieaugumu var cerēt arī zemāk atalgotie ierēdņi. Proti, valdība otrdien konceptuāli atbalstījusi Finanšu ministrijas priekšlikumu, kas paredz pakāpeniski paaugstināt zemāko mēnešalgu diapazonu.
Šis ierosinājums gan attieksies tikai uz viszemāk atalgotajiem valsts pārvaldes darbiniekiem un viszemākajām algām valsts sektorā.
Patlaban, saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, algas līdz 500 latiem pirms nodokļu nomaksas saņem 68% valsts budžeta iestādēs nodarbināto.
Savukārt algas virs 1000 latiem pirms nodokļu nomaksas saņem 5% valsts budžeta iestādēs strādājošo. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga ministrijās bija 804 lati, bet vidējā darba samaksa – nedaudz augstāka, proti, 858 lati.
Visaugstākā vidējā darba samaksa patlaban ir Pārresoru koordinācijas centrā, kur tā ir 1240 lati pirms nodokļu nomaksas. Savukārt viszemākā vidējā darba samaksa ir Kultūras ministrijā, kuras darbinieki vidēji mēnesī saņem 738 latus.
Finanšu ministrija uzsver, ka papildu finansējums algu palielināšanai nākamgad netiks plānots – tas būs jānodrošina esošā atlīdzības fonda ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
