Valdība otrdien skatīs jautājumu par vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju, tomēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ministru balsojums par koncepciju varētu būt negatīvs.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka koncepcija rīt valdībā tiks skatīta, tomēr nacionālā apvienība joprojām uztur savus iebildumus, tāpēc nevar izslēgt arī VL-TB/LNNK ministru negatīvo balsojumu.
Savukārt nacionālās apvienības deputāte Ināra Mūrniece uzsvēra, ka VL-TB/LNNK "pilnīgi noteikti vēlas, ka tiktu veidots vienots sabiedriskais medijs", bet koncepcijā joprojām nav atrisināti ļoti fundamentālie riski - viedokļu daudzveidības nodrošināšana, politiskā neitralitāte un neietekmēšanās, kā arī saturiskie jautājumi.
Arī Reformu partijas (RP) frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka atsevišķos jautājumos būtu nepieciešami precizējumi, tomēr RP atbalsta koncepcijas virzību uz priekšu.
Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā atkārtoti atlikusi lēmuma pieņemšanu par vienotā sabiedriskā elektroniskā medija izveidošanas koncepciju. Pēdējo reizi koncepcijas skatīšana atlikta, pamatojoties uz to, ka koalīcijas partneri pauduši bažas par kultūras vietu jaunveidojamā medijā. Jautājums par Latvijas sabiedriskā medija (LSM) koncepciju ir iekļauts nākamās valdības sēdē 11.jūnijā.
Pēc tam NEPLP izplatīja paziņojumu, ka LSM projekts paredz būtiski stiprināt ziņu un informatīvi dokumentālās programmas, bērnu un pusaudžu raidījumus, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras programmas.
No papildu budžeta pieprasījuma sabiedriskajiem medijiem jau 2014.gadā vienu trešdaļu veido finansējums tieši kultūras raidījumiem, kuru vidū ir jauni kultūras un izglītojošie raidījumi, vēsturiska oriģinālseriāla veidošana, projekti saistībā ar "Rīga 2014" u.c.
Valdībā iesniegtais Kultūras ministrijas rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā LTV un Latvijas Radio LR apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.
Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.
Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
