Arheoloģiskajos izrakumos Valmieras vecpilsētas teritorijā, Valterkalniņa pakājē atrasts ne vien bagātīgs senlietu un keramikas klāsts, bet arī daļa no senas celtnes, kas, iespējams, celta 17.gadsimtā un līdz šim vēstures materiālos un teritoriju plānos nav bijusi norādīta, raksta portāls "Valmiera.lv".
Izrakumus vadījis arheologs Oskars Ušpelis, kurš norādījis, ka pēc 1622.gada, kad zviedri ieņēma Valmieru, viņi lielu uzmanību pievērsa pilsētas nocietināšanai, un jaunatklātā konstrukcija atrodas Valterkalniņa nocietinājuma zonā. Arī arheoloģiskie atradumi neievieš skaidrību, kādam nolūkam celtne kalpojusi, jo tie ir ļoti dažādi, sākot no galda piederumiem un apģērbu aksesuāriem līdz pat naudai un dzīvnieku kauliem.
Tāpat arheologs atzīmējis, ka konstrukciju sedzis intensīvs kultūrslānis, atklājot bagātīgu senlietu un keramikas atradumu klāstu, kas attiecināms uz laika periodu no 17. līdz 19.gadsimtam.
Starp ir Kuzņecova porcelāna un Vestervaldes keramikas trauku lauskas, divžuburu dakšiņa ar kaula rokturi, Zviedrijas karalienes Kristīnas laika monēta un Polijas karaļa Sigismunda I Vecā laika monēta, poga, kas veidota no austeru gliemežvāka, baltmāla pīpītes fragments un kramenīca.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
