Studenti norāda uz neskaidrību par finanšu līdzekļu pieejamību augstākajai izglītībai  (17)

Kā informēja LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Vita Štrobindere, LSA sniegusi savus ieteikumus Izglītības un zinātnes ministrijai par plānu. Studenti šodien nosūtījusi atzinumu ministrijai, kurā kopumā ir izdalīti 12 punkti, par kuriem viņi vēlas saņemt ministrijas komentāru.

LSA uzsver, ka plānam būtu jābalstās uz skaidrām reformām un kvalitātes vadību augstākajā izglītībā. LSA vērš arī uzmanību uz neskaidru jautājumu par finanšu līdzekļu pieejamību plāna īstenošanai.

Tāpat tiek minēts, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kuru budžeta finansējums augstākajai izglītībai ir krasi samazināts, - līdz pat 60% no 2008.gada līmeņa. Tādēļ plānā esot skaidri jādefinē mērķis, kas paredz finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai.

Plānā jāņem vērā visu Latvijas augstskolu aspekti, tostarp reģionu. "Plānā nav uzsvērts reģionālo augstskolu aspekts. Šobrīd budžeta vietām reģionālajām augstskolām tiek veltīts tikai 18% no kopējā budžeta finansējuma, kas ir katastrofāli zems un nevienlīdzīgs rādītājs. Līdz ar to tiek ierobežota augstākās izglītības pieejamība un kvalitāte, kavējot Latvijas reģionu vienmērīgu attīstību. Diemžēl šī tendence saglabājas arī plānā, kas ir nepieņemami," uzskata LSA.

LSA norāda, ka plānā nav arī atspoguļota mūžizglītības nozīme un tās tālākā attīstība augstākās izglītības kontekstā.

Studenti arī uzskata, ka Latvijas zinātnes kapacitāte ir pietiekama, lai paši veidotu nacionālo novērtēšanas/akreditācijas aģentūru, un aicina IZM nodrošināt atbalsta pasākumus nacionālās aģentūras izveidei un darbībai.

Pirms virzīt plānu izskatīšanai Ministru kabinetā, LSA aicina ministriju organizēt diskusijas.

Jau vēstīts, ka IZM ir izstrādājusi Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plānu šā gada otrajai pusei un nākamajam gadam, kurā ministrija apņemas veikt pasākumus studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanai, panākt augstākās izglītības sektora resursu efektīvu izmantošanu un integrāciju ar zinātni, kā arī paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes starptautisko konkurētspēju.

Ministrija atzīmē, ka pasākumu plāna veiksmīga īstenošana lielā mērā ir atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem. Plānā iekļauto pasākumu finansēšana ir paredzēta atbildīgo institūciju esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros, gan no jaunā ES fondu plānošanas perioda līdzekļiem. Tomēr paralēli būšot vajadzīgi papildu līdzekļi, tāpēc IZM daudzus darbus Finanšu ministrijai pieteikusi kā jaunas politikas iniciatīvas 2014.gadam, attiecīgi augstākajai izglītībai papildus prasot 35 768 457 latus, bet zinātnei - 29 935 291 latu.

IZM norāda, ka pasākumu plāna galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko "īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem". Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā plānā kopumā ietverti 23 pasākumi, par kuru izpildi noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.

Lai gan pasākumu plānā nav atsevišķi izdalīts rīcības virziens augstākās izglītības sasaistei ar tautsaimniecības vajadzībām un zināšanu pārnesi, tomēr plānā ir iekļauti vairāki pasākumi, kas veicināšot augstākās izglītības ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības un darba tirgus prasībām, uzsver IZM.

Plānā paredzētās aktivitātes augstākās izglītības jomā IZM dala divās daļās: pirmā paredz "sistēmiskus pasākumus" augstākās izglītības sektora darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, piemēram, augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanas jeb akreditācijas sistēmas izveidi, finansēšanas modeļa izstrādi un pasākumus augstākās izglītības piedāvājuma tuvināšanu darba tirgus prasībām. Otru daļu veido pasākumi, kas vērsti uz starptautiski konkurētspējīga augstākās izglītības un zinātnes konsorcija izveidi, intelektuālo un materiālo resursu konsolidāciju un akadēmiskās un pētnieciskās darbības izcilību motivējošu instrumentu izveidi un attīstību.

Šie pasākumi paredz gan normatīvā regulējuma pilnveidi, gan augstākās izglītības un zinātnes sektora institūciju darbību saskaņošanu. Konsorcija izveide svarīgākajos augstākās izglītības sistēmas elementos radīs izmaiņas, izvirzot prioritāri nozīmīgos un no valsts budžeta un ES struktūrfondu finansējuma atbalstāmos nosacījumus, piemēram, profesūras darba rezultātu novērtēšanai ir jāpiemēro starptautiski kritēriji un ievēlēšanai ir jānotiek atklātos, starptautiskos konkursos, uzsver IZM. Doktorantūras līmeņa studijās esot jānoārda institucionālās robežas, proti, tās jāīsteno aktīvā sadarbībā starp universitātēm un zinātniskajiem institūtiem, bet vienoti kvalitātes standarti jānodrošina vienai promocijas padomei katrā zinātnes nozarē.

Lai vienotos ar nozares pārstāvjiem un sadarbības partneriem par optimālu attīstības pasākumu plāna projektu, IZM organizēja plāna projekta sabiedrisko apspriešanu, publiskojot to ministrijas mājaslapā un aicinot ieinteresētās organizācijas sniegt savus priekšlikumus.

Pasākumu plāna apspriešanā tikušas iesaistītas ne tikai augstskolas, studenti, zinātnieki un sadarbības partneri, bet arī citu tautsaimniecības nozaru pārstāvji, piemēram, Mašīnbūves un metālapstrādes asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūra, Ārvalstu investoru padome.