Foto: Publicitātes foto
Ironizējot par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas iecerēti, lai vecinātu pašvaldību apvienošanos, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons ("Demokrātiju visiem") savā "Twitter" kontā jokojot raksta, ka "Mērsrags ieņems Talsu novadu".

"Saņemot jauno [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda] Sprūdža (RP) uzdevumu, Mērsrags ieņems Talsu novadu. Mūsu desants jau saimnieko tukšā Talsu mēra kabinetā," raksta Karlsons.

"Tas ir dubultjoks, jo es šos likuma grozījumus nespēju uztvert nopietni," atzina Karlsons.

Mērsraga novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka ne jau no pašvaldības lieluma atkarīga tās spēja iziet no krīzes, tikt galā ar problēmām un veiksmīgi attīstīties. Piemēram, nelielais Mērsraga, kā arī Engures novads ir starp tām pašvaldībām, kas nesaņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, jo novadi paši spēj risināt savas problēmas, kamēr tādas lielas pašvaldības kā Liepāja un Daugavpils saņem pat speciālu dotāciju kā pilsētas ar viszemākajiem ieņēmumiem, norādīja Karlsons.

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja 30. septembrī virzīja skatīšanai valdībā VARAM sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas iecerēti, lai vecinātu pašvaldību apvienošanos.

Sprūdžs žurnālistiem pēc Ministru kabineta komitejas sēdes atzina: lai arī patlaban apvienošanās jautājums pašvaldībām, iespējams, nav aktuāls, tas tāds kļūs pēc dažiem gadiem. Pašvaldības par apvienošanos sāks domāt gan tāpēc, lai izdzīvotu, gan arī tāpēc, lai spētu nodrošināt savu attīstību.

"Mēs šodien risinām to, kas būs aktuāli pēc 5-7 gadiem," uzsvēra ministrs, norādot, ka būs pašvaldības, kam apvienošanās būs vitāli nepieciešama.

Turklāt jau patlaban mazo pašvaldību kapacitāte uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus strauji krītas, un pēc dažiem gadiem tas var sasniegt kritisko robežu. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka joprojām ministrija nerunā par kādu pašvaldību piespiedu apvienošanu, bet gan rada piemērotus apstākļus, lai tās labprātīgi apvienotos, un tām pašām ir jāvērtē šāda iespēja.

Likumprojektā vairs nav iekļauta norma par 100 000 latu kompensāciju apvienošanās izdevumiem, jo tas rada ietekmi uz kārtējo valsts budžetu, un Finanšu ministrija šādu VARAM ieceri neatbalstīja. Taču ministrs uzsvēra, ka VARAM centīsies kompensēt pašvaldībām apvienošanās izdevumus. Sprūdža preses sekretāre Maija Pētermane skaidroja, ka, skatot šo likumprojektu Saeimā, VARAM joprojām uzstās uz to, ka nepieciešams paredzēt līdzekļus pašvaldībām, kuras apvienosies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!