Mūrniece neizpratnē, kāpēc jāveido apakškomisija vienotā sabiedriskā medija jautājumam naudas trūkuma apstākļos  (33)

Lai turpinātu diskusiju par vienotā sabiedriskā medija koncepciju, valdošā koalīcija vienojās izveidot Saeimas apakškomisiju, žurnālistiem jūnijā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Mūrniece šodien skaidroja, ka koalīcija neko nevar nolemt komisijas vietā. Jāņem vērā, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji pauda negatīvu vērtējumu par apakškomisijas veidošanas ideju. Savukārt vairāki mediju eksperti lūdza viņus neaicināt par šo jautājumu strādāt kārtējā darba grupā. Neviens no komisijas locekļiem nav aicinājis veidot apakškomisiju.

Politiķe uzskata, ka pašlaik ir jāatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) kopprojekti, kas ļauj apvienot resursus. Līdz ar to apvienošanās notiek dabiskā ceļā un par mazākiem resursiem, nekā prasītu vienota sabiedriskā medija izveide. LTV un LR 2014.gada budžetā ir piešķirti par 2,3 miljoniem latu vairāk nekā šogad, un tas ir vērtējams kā ārkārtīgi liels pieaugums.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien preses konferencē atzina, ka nav informēts par Mūrnieces nostāju. Viņš atgādināja, ka tieši Saeimas politiķu iebildumu dēļ šīs koncepcijas tālāka virzība tika apturēta. Premjers piebilda, ka komentārus par koncepcijas nākotni varētu paust pēc iepazīšanās ar Mūrnieces pausto.

Kā ziņots, gan nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), gan "Vienotības" pārstāvji šogad neatbalstīja strauju virzību uz vienotā medija izveidi.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants iepriekš pauda aizdomas, ka aiz mainīgajiem politiķu lozungiem par atbalstu viedokļu daudzveidībai, politiskajai neatkarībai vai kultūrai patiesībā slēpjas vēlme pakļaut vienotā medija veidošanas procesu politiskai kontrolei.

Jau vēstīts, ka vairākas sabiedrībā zināmas personas 11.oktobrī konferencē "Kādēļ Latvijai vajadzīgs sabiedriskais medijs?" parakstīja memorandu Latvijas sabiedriskā medija atbalstam.

Memorandā teikts, ka nacionālā informatīvā telpa ir eksistenciāli svarīga Latvijas sabiedrības attīstībai. Lai Latvijas sabiedrība varētu pastāvēt līdzvērtīgi citām Eiropas attīstītajām sabiedrībām, ir nepieciešams sabiedriskais medijs, kas būtu vadošais medijs Latvijā.