Tā dēvētā veselības nodokļa jeb obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana no 2014.gada 1. jūlija varētu izmaksāt 525 tūkstošus latu, secināts auditorkomānijas "KPMG Baltic" pētījumā, ar kura rezultātiem otrdien, 12. novembrī iepazīstināti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
"KPMG Baltic" pārstāvis Edgars Voļskis deputātiem stāstīja, ka obligāto veselības apdrošināšanu visefektīvāk varētu ieviest, pacientu reģistrācijā izmantojot jau esošās eID kartes, ko izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
Jaunveidojamajai sistēmai būtu jādarbojas Nacionālā veselības dienesta pārraudzībā, bet informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu apkopotu Valsts kase. Savukārt ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem – ģimenes ārstiem, veselības centru darbiniekiem un slimnīcām, pacientu identificēšanā būtu jāizmanto eID kartes. Tādējādi sistēma nodrošinātu gan pacientu identificēšanu, gan viņiem uzstādīto diagnožu reģistrēšanu un samazinātu arī iespējas reģistrēt fiktīvas pacientu vizītes pie ārstiem.
"KPMG Baltic" aplēses liecina, ka jau esošo eID karšu izmantošana būtu lētākais tehniskais risinājums – tā izmaksātu no 200 līdz 300 tūkstošiem latu, kamēr speciālu veselības apdrošināšanas karšu ieviešanas izmaksas sasniegtu vismaz vienu miljonu latu.
"Delfi" jau ziņoja, ka šī gada septembrī Veselības ministrija izskatīšanai valdībā pieteica likumprojektu, kas paredz no nākamā gada 1. jūlija Latvijā ieviest tā dēvēto veselības nodokli jeb obligāto veselības apdrošināšanu.
Likums paredz no nākamā gada 1.jūlija ieviest valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas 92% apmērā no plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgās daļas jeb 3,65% no personu ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Tādējādi nodokļu slogs iedzīvotājiem nepalielināsies, taču tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi būs tikai tām obligāti vai brīvprātīgi apdrošināmajām personām, kuras iepriekšējā gadā veikušas iemaksas vismaz vienpadsmit kalendāros mēnešus.
Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs samaksāt divos veidos - reizi mēnesī maksājot 28 eiro vai arī samaksājot vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
Veselības aprūpes minimums - neatliekamā medicīniskā palīdzība, vairāku konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju - gan būs pieejami visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas.
Savukārt valsts apdrošinās konkrētas iedzīvotāju grupas, kam valsts apmaksātie pakalpojumi būs pieejami tādā pašā apmērā kā "veselības nodokļa" maksātājiem. Valsts apdrošinās bērnus vecumā līdz 18 gadiem, bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus vecumā līdz 24 gadiem, pensionārus un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus.
Tāpat valsts apdrošinās arī cilvēkus, kuri saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz trim gadiem, personas, kuras saņem kādu no minētajiem pabalstiem un kurām ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā, kā arī cilvēkus, kas saņem pabalstus vai piemaksu pie pabalsta par bērnu-invalīdu vai ar celiakiju sirgstoša bērna kopšanu.
Valsts apdrošināšana pienāksies arī cilvēkiem, kas kopj pieaugušus pirmās grupas invalīdus, invalīdiem, slimības pabalstu saņēmējiem un ļaudīm, kas saņem apdrošināšanas vai kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, politiski represētajiem, bezdarbniekiem, audžuvecākiem, cilvēkiem, kas studē vai iegūst profesionālo izglītību, ieslodzītajiem, nelielu lauku saimniecību vai piemājas saimniecību īpašniekiem, orgānu donoriem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
