Kopš naturalizācijas procesa sākšanas Latvijas pilsonībā uzņemts 141 tūkstotis cilvēku  (71)

Uzņemto skaitā 14,2 tūkstoši ir bērni.

Ārlietu ministrija arī norāda, ka Latvija ir sasniegusi vērā ņemamu progresu naturalizācijas procesa veicināšanā, samazinot nepilsoņu skaitu no 29% 1995.gadā līdz 13,3% 2013. gada jūlijā. Statistikas dati 2013.gada 1.jūlijā liecina, ka 83,6 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi.

Tāpat turpina samazināties nepilsoņu bērnu īpatsvars no kopējā jaundzimušo skaita. 2010. gadā tie bija 2%, bet no visiem 2013.gadā dzimušajiem - tikai 1,2% ir nepilsoņi. Kopumā pašlaik tikai 2,68% no visiem bērniem ir nepilsoņi.

Ministrija atgādina - lai tālāk pilnveidotu esošo regulējumu un tā atbilstību mūsdienu pasaules pārmaiņām, jau 2013.gada 23.maijā tika izsludināti Pilsonības likuma grozījumi, kas ļauj paplašināt Latvijas pilsoņu kopumu un stiprina Latvijas valsts saiknes ar tās pilsoņiem ārvalstīs. Likuma grozījumi precizē atsevišķas pilsonības iegūšanas normas un nosaka arī vairākus atvieglojumus.

Pilsonības likuma grozījumi, kas stājās spēkā šā gada 1.oktobrī, atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un jau sekmīgi darbojas. Šie Grozījumi tika pieņemti pēc divu gadu garām un rūpīgām diskusijām gan Saeimā, gan plašākā sabiedrībā, norāda ministrija.

Grozījumi vienkāršo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu pilsonības iegūšanas procedūru – jaundzimušos bērnus var reģistrēt Latvijas pilsonībā vienlaikus ar bērna dzimšanu pēc viena vecāka gribas izteikšanas, un ir atcelts nepilsoņu vecāku īpašais apsolījums. Nepilsoņu un bezvalstnieku vecākiem ir dota izvēles brīvība, ja tam piekrīt abi vecāki, saglabāt savam bērnam attiecīgi nepilsoņa vai bezvalstnieka statusu.

Grozījumos precizēta pilsonības atņemšanas, atjaunošanas un atteikšanās no valsts pilsonības kārtība.

Tāpat jaunajā likuma redakcijā precizēti arī naturalizācijas kārtības noteikumi – ir vienkāršotas pastāvīgās uzturēšanās termiņa prasības naturalizācijas pretendentam pastāvīgai dzīvesvietai; atsevišķā likuma pantā precizēti valodas pārbaudes noteikumi un atbrīvojumi; no latviešu valodas prasmes un Latvijas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes atbrīvota persona, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas.

Grozījumi paredz, ka bijušās PSRS militārpersonas var iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, ja ir nodzīvojušas vismaz 10 gadus laulībā ar Latvijas pilsoni.

Grozījumos ir nostiprināta arī dubultpilsonības iespēja. Latvija, līdzīgi kā jebkura cita suverēna valsts, pieņem lēmumu par to, kas var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot savu citas valsts pilsonību.

Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsoņu trimdinieku pēcteči un latvieši visā pasaulē varēs iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot esošās valsts, tai skaitā Krievijas Federācijas pilsonību.

Dubulto pilsonību ar Krieviju var saglabāt Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši pilsonību, balstoties uz vienu no diviem nosacījumiem: trimdinieks vai latvietis. Pārējiem Latvijas pilsoņiem dubulto pilsonību ar Krieviju nav atļauts saglabāt.

Latvijas pilsonībā var tikt reģistrēti latvieši un līvi, kuru priekštecis vai persona 1881.gadā vai vēlāk līdz 1940.gada 17.jūnijam dzīvoja Latvijas teritorijā. Viens no nosacījumiem , kas apliecina tiesības iegūt Latvijas pilsonību, ir dokumenti par priekšteču vai personas dzīvesvietu Latvijas teritorijā no 1881.gada līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Latvijas pilsonību var saglabāt Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas un Jaunzēlandes pilsonību ieguvušie Latvijas pilsoņi, kā arī tādu valstu pilsoņi, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu ( šobrīd neviens šāds līgums nav noslēgts). Papildus uz dubultpilsonību var pretendēt arī tādu valstu pilsoņi, kas nav minēti Pilsonības likumā, ja tiks iegūta atbilstoša Ministru kabineta atļauja.

Dubultpilsonība Grozījumu izpratnē nozīmē, ka noteiktu valstu pilsoņi var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot savu pilsonību, un otrādi. Ņemot vērā Latvijas vēstures notikumus, šodien pieaugošo personu mobilitāti un objektīvos apstākļus dubultās pilsonības izveidei, Pilsonības likuma grozījumi pieļauj savietot Latvijas pilsonību ar to valstu pilsonībām, ar kurām Latvijas Republikai ir kopēja vērtību sistēma, kopīgas politiskas, ekonomiskas un militāras intereses, kā arī izveidojušās ilgstošas un noturīgas kultūras saiknes ar latviešu kopienām ārzemēs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ziņo, ka kopš Pilsonības likuma stāšanās spēkā 2013.gada 1.oktobrī, uz 2013.gada 21.novembri kopumā saņemti 435 iesniegumi pilsonības reģistrācijai vai atjaunošanai.

Vismaz daļa no iepriekšminētajiem pilsonībā uzņemtajiem trimdiniekiem, latviešiem un ārvalstīs dzimušajiem bērniem pašlaik ir ar dubulto pilsonību. PMLP informācija tiks apkopota tuvākajā laikā.

Interese par dubultpilsonību ir bijusi un joprojām saglabājas liela. Vislielākā interese ir no valstīm, kurās ir liela latviešu diaspora - ASV, Kanāda, Austrālija. Savukārt Latvijas pilsonības atjaunošanā tām personām, kas no pilsonības bija atteikušās pēdējo gadu laikā, dominē ES valstis, kā Lielbritānija, Vācija un Zviedrija. Jau vismaz seši latviešu izcelsmes pretendenti ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, lai iegūtu dubultpilsonību, starp tiem viens ir no Brazīlijas un pieci - Krievijas pilsoņi.

Arī Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ir vērojama ļoti liela interese. Ārvalstīs dzīvojošie pretendenti ir aicināti vērsties Latvijas pārstāvniecībās, lai noskaidrotu informāciju par nosacījumiem reģistrācijai Latvijas pilsonībā, nepieciešamajiem dokumentiem, kompetentajām institūcijām dokumentu izsniegšanā un apliecināšanā.