Strīķe premjera lēmumu uzskata par likumsakarīgu un loģisku  (117)

Strīķe aģentūrai LETA norādīja, ka viņa Dombrovska lēmumu ir saņēmusi un jau otrdien ieradusies darbā.

Strīķe vēl nebija paspējusi vērsties tiesā, lai Streļčenoka rīkojumu apstrīdētu, tomēr uzsvēra, ka jebkurā gadījumā tiesā pārsūdzēs pagājušā gada nogalē viņai piemēroto disciplinārsodu - rājienu.

Kā ziņots, Dombrovskis šodien atcēlis Streļčenoka rīkojumu par savas vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata. Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA pastāstīja, ka Streļčenoka rīkojuma tiesiskumu izvērtējusi Valsts kancelejas juristu darba grupa, kurā piedalījusies arī Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane.

Juristi, izvērtējot dokumentus, konstatējuši, ka Streļčenoka pagājušā gada 20.decembra lēmums ir prettiesisks, jo Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013.gada maija līdz novembrim, ko Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta saskaņā ar spēku zaudējušu normatīvo aktu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Savukārt Darba likums noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

Lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu, uzskata juristi.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks pērn 20.decembrī nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.

Pagājušā gada vidū Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

Atkārtotā Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanā gada izskaņā viņa atkal saņēma D līmeni. Ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus un tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, Streļčenoks pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī.

Savukārt Streļčenoks joprojām uzskata, ka viņa lēmuma par Strīķes atbrīvošanu no amata tiesiskuma pārbaude bija piekritīga tiesai un tas nav tāds pārvaldes lēmums, kura tiesiskuma pēcpārbaude bija Ministru prezidenta kompetencē. Streļčenoks premjera rīkojumu ir saņēmis un rūpīgi iepazīsies ar Ministru prezidenta argumentāciju, lai lemtu par tālāko rīcību.

KNAB priekšnieks joprojām uzskata, ka Strīķes pieļauto pārkāpumu apmērs, neatkarīgi no tā, vai arodbiedrība piekristu viņas atbrīvošanai vai nē, ir pietiekams, lai viņu atbrīvotu no ieņemamā amata. Valsts un sabiedrības interesēs ir, lai valsts amatpersonas, pildot amata pienākumus valsts dienestā par valsts maksāto atlīdzību, godprātīgi un atbilstoši likumam pildītu savus amata pienākumus.

Tāpat Streļčenoks vēlas detalizēti iepazīties ar Dombrovska argumentāciju, bet joprojām uztur spēkā savu viedokli par to, ka šā darba strīda risināšanai bija jānotiek tiesā. Tiesa jebkurā gadījumā būtu vērtējusi uzteikuma pamatotību, noskaidrojot, vai darbinieka rīcība ir bijusi pretēja darba devēja interesēm un vai darbinieka pārkāpumu apjoms un tā radītās sekas ir bijis pietiekams pamats šī darbinieka atbrīvošanai no ieņemamā amata, kā arī tiesa būtu vērtējusi darba uzteikuma kārtību, uzskata KNAB vadītājs.