Mētrienietis Tumanovs - labākais restaurators Hesenē, Vācijā  (16)

Uz Vāciju Intars devās pirms vairākiem gadiem, galvenokārt, lai iegūtu labu darba pieredzi. Pēc Madonas pilsētas 1. vidusskolas absolvēšanas Intars nolēma nevis mācīties, bet gan strādāt un uzsāka darba gaitas Rīgā, taču māsa, kas tobrīd ar ģimeni dzīvoja Vācijā, ierosināja apvienot gan darbu, gan mācības tur.

Vācijā viņš izvēlējās restauratora - apmetēja specialitāti, jo jau skolas laikā interesējusi vēsture. "Viens no apsvērumiem, kāpēc izvēlējos šo specialitāti, bija tāds, ka Latvijā nav līdzvērtīgas studiju programmas tik augstā līmenī, turklāt Vācijā studentiem maksā stipendiju, tādējādi par izdzīvošanu nav jāraizējas. Gluži pretēji tam, kā tas ir Latvijā. Vācijā izskolotie amatnieki ir ļoti atzīti un pieprasīti visā pasaulē," laikrakstam stāstījis Intars.

Taču otrā kursa sākumā, studējot restauratora - apmetēja amatu, Intars piedzīvoja pamatīgu krīzi. Viņš vairs neesot jutis motivāciju doties uz skolu. "Man šķita, ka pārāk maz gūstu praktiskās zināšanas, bet arī ļoti sāku ilgoties atgriezties atpakaļ Latvijā. Apsvēru domu visu mest pie malas," atceras Intars.

Ar amatniecības ģildes atļauju Intars tika pārcelts 3. kursā, kur bija iespēja vairāk praktizēties un nodoties ivēlētās specialitātes apguvei. Turklāt 2013. gadā pēc veiksmīgas skolas pabeigšanas Intars piedalījies Hesenes reģiona konkursā un ieguvis 1. vietu, tādējādi iegūstot labākā reģiona jaunā restauratora - apmetēja titulu 2013. gadā. Savukārt Vācijas mēroga konkursā Intars kļuva par sesto labāko.

Intaru Vācijā pārsteidzis tas, ka, atšķirībā, no Latvijas, valsts sniedz lielu atbalstu restaurācijas darbiem: "Vācijā valsts palīdz kultūrvēsturisku ēku restaurācijā. Tiklīdz sāc atjaunot personīgo īpašumu, ēkas fasādes daļēju finansēšanu uzņemas valsts. Savukārt Rīgā, kura ir tik skaista pilsēta, daudzi nami ir nolaisti, jo lētāk ir nojaukt un uzcelt jaunu," laikrastam viedokli paudis Intars.

Lai arī pagaidām Intars plāno palikt un turpināt darbu Vācijā, lai gūtu pēc iespējas lielāku pieredzi, taču viņš labprāt atgrieztos Latvijā. Protams, ar nosacīju, ja izdosies uzsākt kaut ko savu. "Esmu sapratis, ka dzīvē "nekad nesaki nekad", jo, ja man kāds pirms 4 gadiem būtu jautājis par došanos uz ārzemēm, būtu teicis kategorisku "nē". Tagad, protams, priecājos, ka tur aizbraucu un guvu neatsvermu pieredzi," laikrakstam sacījis Intars.