Par to, pieņemot galīgajā lasījumā Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, 12. jūnijā vienojās Saeima.
Sākotnēji likuma grozījumi paredzēja kurmju pielīdzināšanu kaitīgajiem grauzējiem, kas nozīmētu, ka tos var nogalēt bez ierobežojumiem, tostarp izmantojot tādas metodes kā, piemēram, indēšanu ar gāzi. Šī iecere izraisīja milzu sašutumu dzīvnieku aizstāvjos un kaismīgas debates parlamentā.
Tādēļ likuma galīgajā versijā kurmju nogalināšanai tomēr paredzēti ierobežojumi. Tiesa gan, "Saskaņas centra" deputāts Valērijs Agešins bija iesniedzis priekšlikumu, kas paredzēja vēl stingrākus ierobežojumus kurmju "slaktēšanai", proti, ka to nogalināšana ar mehāniskajām lamatām ir atļauta vien gadījumos, kad kurmji nodarījuši postījumus dārzkopjiem vai lauksaimniekiem. "Lai dzīvo kurmis, mazais vājredzīgais džentelmenis melnos samta svārkos!", norādīja Agešins.
Tomēr parlaments šo ierosinājumu neatbalstīja, jo, kā norādīja par likumprojekta sagatavošanu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas nozīmētais referents Dzintars Kudums (NA), Agešina piedāvātā redakcija ir pārlieku izplūdusi un ir visai sarežģīti noteikt, vai, piemēram, viens kurmja rakums jau ir uzskatāms par dārzam nodarītu postījumu vai tomēr ne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
