Video un fotogrāfijas fiksētas 20.septembrī.
Līdz pat 2014.gadam virsma Holuhrauna lavas laukā bija visvecākais sacietējušais lavas lauks valstī. Pēdējo reizi te izvirdums notika 1797.gadā, to saista ar Askja vulkānu.
"Grūti šādu piedzīvojumu, proti, savām acīm redzēt izvirstam vulkānu, atstāstīt. To patiešām ir jāredz pašiem.
Ja vēlaties iegūt patiešām neaizmirstamas piedzīvojumu emocijas, tad Islande ir īstā zeme, kuru vismaz reizi savā mūžā ir jāredz.
Islande ir līdzīga Norvēģijai. Patiesībai atbilst stāsts, ka, ja esi apmaldījies Islandes mežā, vajag vien piecelties kājās, lai atrastu ceļu uz mājām. Koku te praktiski nav.
Apziņa, ka dzīvo uz pulvera mucas, pirmajās dienās rada savādu sajūtu, sevišķi tāpēc, ka, man ierodoties, nesen savu darbību bija sācis vulkāns.
Neizmantot šo situāciju, redzēt izvirdumu savām acīm, būtu vienkārši muļķīgi.
Noskaidrojot visas iespējas, kā nokļūt pie vulkāna, sapratām, ka visefektīvākais būtu lidot ar helikopteri. Helikopteru kompānijā "Nordurflug" satikām ari slavenu Austrālijas fotogrāfu grupu, kas gaidīja izlidošana uz vulkāna darbības zonu.
Neliela drošības instruktāža, un piedzīvojums varēja sākties.
Lidojuma sākumā sapratu, ka Islande ir pavisam savādāka nekā citas valstis, kurās esmu bijis, jo te ir vulkāniskie kalni un plakankalnes, pa kurām tek upes, kas reizēm pārvēršas 90 grādu stāvos kanjonos, kas veido skaistus ūdenskritumus. Pēc vienas stundas lidojuma pamanījām debesīs lielu dūmu stabu, likās, tas ir tepat, bet jālido bija vēl viena stunda.
Sajūta iespaidīga. Ar katru minūti lidojot tuvāk, varēja sajust vulkāna spēku un varenību, un tas mirklis bija klāt. Dūmu mutulis, kas iet gaisā. Fantastiski sarkanās krāsas lava, kas ik pēc 30 sekundēm uzšaujas debesis. To visu varētu salīdzināt ar grandiozu priekšnesumu pasaules slavenākajām operā, tikai vajadzēja pievienot mūziku.
Tika atvērts logs, un mēs sajutām dabas spēku, jo ar katru lavas šāvienu gaisā pa logu iesitās iekšā karstuma vilnis. Tad askanēja informācija, ka var uzsākt fotografēšanu, un pēkšņi helikoptera pasažieri atdzivojās. Nebiju redzējis, ka tādā ātrumā maina un tīra objektīvus.
Ņemot vērā, ka ārā temperatūra bija izkusušu akmeņu līmenī, helikopters ik pēc nelielas foto sesijas attālinājās no vulkāna, lai atdzesētu dzinēju, un atkal atgriezās. Iedomājieties ugunīgu upi, pa kuru plūst izkusuši akmeņi ar ļoti ugunīgu sarkanu krāsu - tas ir fantastiski!
Nekad nebiju domājis, ka vulkānam var pielidot tik tuvu. Pat man, esot helikoptera pilotam, reizēm aizrāvās elpa no skatiem, ko redzēju. Sajūta bija tāda, ka reizēm gaisā uzšautie sarkanie, izkusušie akmeņi var trāpīt helikopterim, bet viss bija kārtībā.
Pilota Siggi (pilota vārds) izjūta un meistarība bija augstākajā līmenī. Viņš strādājis Grenlandes un Islandes krasta apsardzē.
Kad jau vairs nevarēja atdzesēt dzinēju, mēs attālinājāmies no vulkāna. Tikai pēc desmit minūtēm tā īsti apjēdzām, ka esam redzējuši darbojošos vulkānu un ieskatījušies tā krāterī.
Atpakaļceļš bija arī ļoti interesants, jo, lidojot 20 minūtes, zeme izskatījās it kā būtu radīta, lai uzņemtu filmu par Marsu. Dekorācijas un specefekti te nebūtu vajadzīgi.
Katrā ziņā, ja esi jau ceļojis, redzējis atdzisušus vulkanus, izstaigājis pludmales, noslīpējis daudzu pilsētu bruģis un garlaicībā sēdējis krodziņos, taču tevī vēl ir vismaz 25 % piedzīvojuma gars, tad nenokavē! Zemei jau nevarēs pasūtīt, lai vulkāns darbojas vēl vienu gadu," aicina Aldis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
