Foto: morgueFile
No demokrātijas attīstības viedokļa māksliniekus iekļaušana tā saucamajā "melnajā sarakstā" nav pareizākais ceļš, intervijā LTV raidījumam "Aizliegtas paņēmiens" norādījis Londonas universitātes Jurispudences un Humanitāro zinātņu profesors Ēriks Haincs, kurš pētījis naida runas aspektus mūsdienu demokrātijā.

"Man šķiet, ka tas, ko Latvija var darīt, piemēram, ir atļaut [Krievijas] dziedātājiem braukt uz Latviju uz izklaides pasākumiem, jo Latvija tāpat var palikt ar savu stingro nostāju [Ukrainas jautājumā]. Daudzi tā dara," norāda Haincs, komentējot Latvijas rīcību "melnajā sarakstā" iekļaut vairākus Krievijas māksliniekus.

Latvijas Ārlietu ministrijas rīcību viņš salīdzina ar "iekrišanu Krievijas slazdā". Proti, šajā rīcībā saskatāma sekošanu pašam Krievijas piemēram, kas cenzē viedokļus. Un Haincs cer, ka Latvija ir labāka par Krieviju.

"Es zinu, ka Latvijā jums ir tāda politiskā grupa, kuru sauc "Visu Latvijai". Jūs zināt, ka [Vladimirs] Putins un Krievija kopumā ir veiksmīgi, prezentējot Ukrainas valdību kā ekstrēmistus. Tas ir diezgan vilinoši – Krievijai to pašu izdarīt Latvijā, Krievijai sakot: "Skat, viņi apdraud krievus un ļauj šiem fašistiem runāt Latvijā."," skaidro profesors.

Viņš atzīst, ka šis jautājums katrā valstī ir ļoti jūtīgs un diskutabls, taču, atļaujot uzturēties cilvēkiem valstī, piemēram, Krievijas māksliniekiem Latvijā, var tieši attīstīties kritisks dialogs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (V) "melnajā sarakstā" šovasar īsi pirms konkursa "Jaunais vilnis" iekļāva trīs Krievijas dziedātājus – Valēriju, Josifu Kobzonu un Oļegu Gazmanovu, bet šoruden divus Krievijas aktierus – seriāla "Interni" galveno varoni Ivanu Ohlobistinu un vēl vienu Krievijas daudzu seriālu zvaigzni Mihailu Poročenkovu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!